Bauska – Mežotne – Bauska.

8.jpgAnete: Dziesmu svētku nedēļa ritēja pilnā sparā. Tas viss ir jauki, bet tā kā jau vairākus gadus nedziedu, tad mēs priecājamies par papildus dienu, kurā varējām sarīkot sev pārgājienu. Bauskas ideja bija krietni noglabāta Betijas pārgājienu mapē, šķiet jau no šīs ziemas 🙂 Šis ir mūsu pirmais pārgajiens Zemgalē (līdz šim cītīgi iekarojām Kurzemes un Vidzemes pārgājienu trases). Par pārgājiena mērķi uzstādījām izturības trenēšanu, proti, ļoti vēlējāmies no šīs trases izspiest 30 + km. To arī izdarījām, turklāt sapratām, ka, diemžēl, esam palaidušas garām feinu tiltiņu. To pamanījām tikai pašās beigās. Bet par visu pēc kārtas.

1.JPG
Nedaudz apmācies rīts.

Anete: Es dziesmu svētku brīvdienas izmantoju ļoti produktīvi, aizceļojot uz Viļņu, tāpēc pārgājiena dienā iekšēji biju visai sagurusi, bet neiešu jau čīkstēt. Jo vairāk pasākumi, jo labāk. Tāpēc uz pārgājienu pamostos ar grūtībām, bet galvenais uzdevums bija atvērt vismaz vienu aci un es izdarīju pat vairāk -atvēru acis, savācu pārgājiena mantas un devos uz centru 😀 Pa ceļam satieku Kārli, kurš mums pievienojas jau otro reizi. Betija jau kā īsts vadonis ir priekšā un savāc visus gājējus. Jāiestarpina, ka Kārlis strādāja par brīvprātīgo dziesmu svētkos, tapēc arī ir nedaudz saguris. Tomēr abi turamies. Betija ir entuziasma pilna un nemaz nav nogurusi. (Vismaz kāds). Uz Bausku dodamies ar autobusu 7:30. Bauskā ierodamies 8:45 un sākam iet.

2.JPG3.JPG5Betija: Sen nebija būts Zemgales pusē, tāpēc beidzot realizējām pārgājiena ideju gar Lielupi līdz Mežotnei. Kartē sev uzmetu aptuvenus 30 km turp un atpakaļ, izskatās labi un varam doties. Lai gan es vairāk mīlu mežus, biezokņus un visādas vietas kur var iekrist dubļos jālien pāri sakritušiem kokiem un gravām, pārmaiņas pēc šoreiz staigājām pa laukiem un līdzenumiem.

Sākām no autoostas un lai iesildītos izmetām loku apkārt pilij un tad gar upes krastu pa mazajām, vēl klusajām (deviņi rītā brīvdienā, loģiski) ieliņām devāmies Mēmeles tilta virzienā. Rīts vēl bija nedaudz apmācies, taču dienā solās būt silta. Nelielajā lokā pa pilsētu, secinam ka tā Bauska ir tāda tīri simpātiska pilsētiņa 🙂 Tūlīt aiz Mēmeles tilta dodamies pa pirmo taku lejup, kas vēlāk izrādās kļūda. Ceļš gar upi beidzas kāda cilvēka sētā. Atpakaļ iet ļoti negribas, tāpēc es pieņēmu nepārdomātu lēmumu brist cauri tādai kārtīgi aizaugušai pļavai. Šis pavērsiens atsaucību negūst, taču biedri man seko (ko gan es gaidīju, applausus, vai?). Tikko manāmā taciņa pazūd zālē līdz pleciem. Tā neko, veiksmīgs sākums. Rāpjoties kaut kādā noaugušā paugurā, mani sāka mocīt sirdsapziņa dēļ saviem pārgājiena biedriem, kuri droši vien ar neko tādu nebija rēķinājušies. Protams, kaut kā jau izlauzāmies cauri, bet īsti prātīgi jau tas nebija, vairāk neatkārtosim 😀

109412.jpgAnete: Mūsu trases sākums ved uz Bauskas pili. Tā ka Bauskā esmu bijusi vien caurbraucot uz ārzemēm, man ir interesanti. Pils ir skaista. Un skati, kas paveras visapkārt, arī. Lēnām sāku atmosties. Liekas tāda mierīga pastaiga vien būs, bet kas to deva 😀 Mūsu ceļu aizšķērso privātīpašums, tāpēc Betija pieņem lēmumu doties pāri pļavai, lai tur vai kas. Enerģiskais auns ir ieskrējies. Baidos ko lieki iebilst 😀 Patiesībā te sākas pļavas piedzīvojums. Zāle, kurai lauzāmies cauri, bija vismaz metru gara. Izlauzties cauri bija ļoti grūti. Tā kā nebiju savā labākajā pārgājienu formā, ļoti sirsnīgi ieķēros nātru pudurī, ko nebiju pamanījusi vai noturēju par kaut ko citu. Manas sajūtas bija ne ar ko nesalīdzināmas. Esmu pilnībā pamodusies. Nātres izrādījās ļoti spirdzinošas 😀 Iekšēji gaidu, kad tas beigsies un vai tiešām nebija citas iespējas kā iziet šo posmu. Laikam jau nebija. Bet pļavas piedzīvojuma pārsteigums sekos pēc dažām dienām – mums ar Betiju izdevās apdedzināties ar latvāņiem, kurus pļavā nepamanījām. Labi, ka ne stipri. Bet, godīgi sakot, visas pieredzes ir pieredzes, tomēr latvāni tāpat kā čūsku savos pārgājienos sastapt nevēlos.
Protams, arī šim piedzīvojumam pienāca beigas. Pārvarot nevaldāmas, neskartas pļavas posmu, nonācām pa taisno labības laukā. Ejam gar malu līdz šosejai un pārmaiņas reljefā kļūst visai jūtamas. Pa tādu līdzenumu ar tik plašu skatu tālumā nekad nebijām gājušas. Esmu sajūsmā.

678Betija: Pēc pļavas kādu brīdi gājām pa šosejas malu, taču mans mērķis bija ātrāk atgriezties pie Lielupes krasta, tāpēc tuvākajā vietā, kur to varēja izdarīt (bez pēkšņiem šķēršļiem), mēs tā arī darījām. Veiksmīgi atklājām, ka labu gabalu gar upes pašu malu ved taka. Pie Lielupes tika uztaisīta pirmā pauze un tad turpinājām ceļu uz Mežotni.

9101112Betija: Lielupes līkumi izbrīnija ar dolomīta krastiem, neko tādu no šīs upes nebijām gaidījuši. Skati bija patiešām skaisti un taka mūs veda tieši pie lielākās kraujas. Bet tur arī tā beidzās, jeb mēs atdūrāmies par takai pārvilktu nožogojumu – platu auduma lenti. Tā kā karte man rādīja to, ka taka turpinās kaut kādā parkā, daudz nedomāju un kāpu lentei pāri. Un atkal – ļoti prātīgi es nezinu, vai Jums vajag sekot šim piemēram. Varbūt labāk nevajag? Kad lentei nākamais kāpa pāri Kārlis, mēs visi uzzinājām, ka tas patiesībā ir elektriskais gans. Bet taka tālāk veda iekšā ļoti smukā parkā, tāpēc devāmies uz priekšu. Pēc brīža izrādījās, ka tas ir kaut kāds zirgu un citu lopu aploks un vispār it kā privātīpašums, lai gan vēlāk noskaidrojām, ka tur ir kaut kāda muižiņa un ciema bibliotēka, kas skaitījās publiski pieejamas. Lai vai kā, tajos aplokos uz kādu brīdi apmaldījāmies, kas bija diezgan dumji 😀

13

14
Lielupes līkumi.

15

16
Interesants objekts Jumpravmuižas parkā.

Anete: Mūsu ceļš sākumā ved gar Lielupi. Tā mūs pārsteidza ar savu dolomīta krastu. Pie upes taisām vienu pauzīti. Esam nogājuši 10 km un pavisam noteikti esam pelnījuši nobaudīt Kārļa omītes ceptās karbonādes (jo bērni tak gribēs ēst). Paldies par pārgājiena proviantu omītei 🙂 Nenoliedzami bija centusies.
Atgriežoties pie dolomīta krastiem – gribam tos pabaudīt ilgāk, tāpēc Betija, pašai nezinot, šķērso elektrisko ganu un nonāk zirgu aplokā. Mēs sekojam, jo krasti solās būt ievērojami. Tādi tie ir, tapat kā zirgu aploks 😀 Bet to vēl nenojaušam. Ejam pa aploku, krasti pazūd, bet mēs uzejam ieverojamu mūri. To nebijām gaidījuši. Super. Nebūtu aploks, nebutu interesantais mūris. Tomēr mūsu prieks drīz noplok, jo aplokam īsti nav izejas un mūs domīgi vēro liels, balts zirgs, kas laikam jutas apdraudēts no tik daudz svešķermeņiem aplokā. Riņķojam pa aploku, meklējot izeju. Tikmēr mūs ir pamanījis suns. Nu ko vēl vairāk var vēlēties 😀  Pie iespējas ātri šķērsojam elekrisko ganu vēlreiz, šoreiz tam vispiemērotākajā vietā. Betija ir vīlusies, ka mēs nevēlamies atgriezties pie upes, bet man nav pārliecība, ka atkal neiekāpsim kādā privātīpašumā un tādējādi zaudēsim laiku. Tālāk līdz Mežotnei ejam pa šoseju. Toties līdzenums piedāvā bezgalīgas tāles un ir skaisti. Betija šķiet samierinās.

17.JPGBetija: Kad sasniegts mērķis – Mežotnes pils, Lielupes krastā tiek uztaisīta lielā pusdienu pauze. Ieņemam piknika vietu ar lielisku skatu uz upi un atpūšamies. Kamēr ēdam un pļāpājam nedaudz uzlīst lietus, bet mēs zem lielā koka (laikam ozols) to nejūtam. Vieta ir tik izcila, ka nosēžam tur gandrīz stundu. Kad pēdējā karbonāde bija apēsta, tēja izdzerta un lietus pārgājis, cēlāmies kājās un devāmies atpakaļ Bauskas virzienā. Atpakaļ devāmies pa lauku grants ceļiem ar nelielu līkumu. Nu tā, lai vairāk kilometru. Mākoņi ir pazuduši un saule cepina mūsu rokas traktoristu stilā, kas ir nedaudz traucējoši, bet tāpat priecājamies par būšanu ārpus pilsētas. Kad sasniedzam Bausku ir noiets patīkams 31 kilometrs un pieņemts lēmums nākamo distanci veikt garāku.

aaa.jpg
Pēc pusdienām var nosnausties 😀
2.jpg
Kas guļ, kas spēlē kārtis.

Anete: Pie Mežotnes pils paņēmām lielāku pauzi un, labi ieēdusi un padzērusi tēju, nonācu pie secinājuma, ka man uz piecām minūtēm vajag pievērt acis 😀 Kas guļ tas negrēko. Toties grēko Betija un Kārlis uzspēlēdami kārtis. 😀 Diena ir saulaina, bet tieši atpūtas brīdī mūs pārsteidz lietus mākonis. Nogaidam un dodamies trases pēdējā posmā līdz Bauskai, kurā es piedzīvoju teju neticamo. Ejam pa lauku ceļu un Betija pēkšņi mani pārsteidz ar atziņu – “eu Anet, bet bez brikšņiem arī ir skaisti” 😀 Esmu priecīga, jo kopš Melnalkšņu meža, esmu ļoti iemīļojusi lauku ceļus un to piedāvātas ainavas 😀
Strauji tuvojamies Bauskai. Esam sapratušas, ka spēka mums vēl pietiek. Izturībai jūtami ir palīdzējuši pārgājieni un skriešana ikdienā. Katrā ziņā mans secinājums ir – tik ļoti forši, ka piecēlos no dīvāna un sāku doties dabā. Nu jau mūsu kontā arī līdzenuma pārgājiens 🙂 Katrai vietai un reljefam ir savs skaistums. Un es esmu pārliecināta, ka mēs vēl atklāsim daudz jaunas Latvijas piedāvātās pārgājienu iespējas.

7156

Lai izietu ārā nekas daudz nav vajadzīgs. Var vienkārši iebakstīt punktu kartē un jūs būsiet pārsteigti, cik daudz pie mums ir ko redzēt 🙂

4.jpg37406476_1908997952495756_3383607207525351424_n.jpg

Distance: 31 km

Rīga – Bauska:  1.15h, 3,5€

Bauska– Rīga: 1.15h, 3,5€

Karte:

3.jpg

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: