Ar kājām gar Engures ezeru.

zirgi

Betija: Pēc labi pavadītā Līgo pārgājiena ap Papes ezeru (kuru pašu tā īsti nemaz neredzējām 😀 ), palika vēlme pastaigāties gar vēl kādu no lielajiem Latvijas ezeriem. Pēc neilgas plānošanas izvēle krita uz tuvo Kurzemi – Engures ezeru ar tā dabas parku. Plāns bija aiziet no Mērsraga līdz Engurei, ejot pa mežu un gar to ezera malu, kas tuvāk jūrai. Sākotnēji ideja bija mēģināt noiet kādus 40 kilometrus, bet nu dažādu iemeslu dēļ, šis plāns tika saīsināts, atstājot tos 40 citai reizei.

Anete: Jau kādu laiku plānojām veikt 40 km pārgājienu, lai pārbaudītu savus spēkus. Bijām noskaņotas trasē Mērsrags – Engure šo visu realizēt. Tā nu 21.07.2018. gājām uz Enguri. Betija bija skatījusies laika prognozi un nez kā tas gadījas, bet tika solīts, ka būs 23 grādi 😀 Kaut kā sanāca, ka todien Mērsragā krita karstuma rekords 😀 23 grādi pārvērtās par 30 grādiem 😀 (gadās arī tā) .
Lai nu kā ar grādiem un laika prognozi 21.07. esam autoostā un gatavas doties uz Mērsrgu. Betija ir nedaudz miegaina, bet viņa varēs pasnaust autobusā. No Rīgas izbraucam 7:30. Autobusa biļetes iesaku pirkt internetā laicīgi, jo mums, ierodoties autoostā, paveicās – dabūjām pēdējās sēdvietas. Mērsragā esam 9:30. Pietura, kurā jāizkāpj saucas Mērsrags. Iebraucot ciemā, ir vēl viena pietura, kurā vietējie lūdz šoferi viņus izlaist. Tāpēc informācijai – mēs savu trasi sākām no pieturas Mērsrags.

1

Betija: Ceļā uz Mērsragu, autobusā paspēju vēl izgulēties, jo iepriekšējā vakarā gulēt iets tika nedaudz vēlu (galīgi nav laba ideja), taču rīta saulē un mežā viss miegs ātri pārgāja. Ceļu sākām gar Mērsraga kanālu un tas ieveda mūs dziļā mežā. Lai tiktu līdz ezeram pa meža takām soļojām diezgan ilgi. Sākumā gājiens bija diezgan ātrs, pat uzstādījām mērķi stundā noiet vismaz 5km, ko arī diezgan veiksmīgi pildījām. Gājām gan pa meža takām, gan stigām un kvadracilklu iebrauktām sliedēm, līdz beigās nedaudz pazaudējām taku un brīdi nācās brist pa tik tikko manāmām ogotāju pēdām. Tas nedaudz izbesīja manu ceļabiedri, kurai katrā melleņu pudurī rādījās pa čūskai, tāpēc cauri lielākiem brikšņiem un sūnu audzēm nācās doties gandrīz skriešus 😀 Ļoti gribu uzslavēt Aneti, kura, par spīti savām paniskajām bailēm no čūskām, varonīgi seko man visādos apšaubāmos brikšņos, meklējot ceļu. Kad beidzot mūsu priekšā parādījās plata, smilšaina taka, atviegloti uzelpojām, taču mežā nekad neko nevar zināt un drīz vien jau bija jāizbrien dubļainas sliedes, kas veda iekšā kārtīgos brikšņos. Mierinājām sevi ar to, ka pēc kartes un GPS norādēm, ezeram tepat vien priekšā kaut kur jābūt. Mums par lielu prieku, pēkšņi gar taku parādījās elektriskā gana žogs, kas norādīja uz ezera pļavās mītošajiem savvaļas zirgiem un govīm. Uzreiz pēc tam arī caur kokiem pamanījām ezeru.

mellenes
Melleņu audzētava kurā pazaudējām taku.
3
Engures aizaugušais ezers.

Anete: Sākotnējais plāns, lai paspētu uz Engures autobusu 19:00, kas mūs aizvestu atpakaļ uz Rīgu, ir noiet stundā vismaz 5 km (vai vairāk). Pirmos 10 km tas izdodas lieliski. Mēs esam nonākušas pasakainā Kurzemes mežā pašā rīta agrumā. Visapkārt ir spirdzinoši zaļš un mēs esam uzņēmušas labu tempu. Diemžēl, mūs nedaudz pieviļ karte un mēs sākam maldīties. Šajā situācijā tas mums galīgi neder, jo zaudējam laiku. Meklējot labākos ceļus, nejauši uzgājām nelielu taku, tā kā man nedaudz bija piegriezies brist, es pieņēmu lēmumu, ka tālāk dosimies pa šo jauko taciņu. Betija piekrita. Beigās izrādījās, ka taciņa ir pareizais un labākais variants, taciņa mūs aizveda tieši pie Engures savvaļas zirgiem un govīm. Un tur mēs pazudējāmies laikā. Vērojām ezerā sabridušās govis, ziņkārīgos zirgus un baudījām dienu. Sabildējām daudz dzīvnieku foto, kā rezultātā totāli pazaudējām laiku. Mūsu rekordi šoreiz paliks nesasniegti. Nu neko, citreiz.

zirgs1
Ļoti fotogēnisks zirgs.
zveeri
Ezera bridēji.
zveeri2
Tēlotā vienaldzība.

Betija: Tālākais ceļš veda tieši gar ezera krastu. Šis posms piemērots visiem, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem un parastiem svētdienas piknikotājiem. Ik pa laikam ir ierīkotas atpūtas vietas ar galdiņiem, ir iespēja ugunskurā uzcept desas vai vienkārši apsēsties un apēst savas sviestmaizes. Vienā no šādām vietām saskārāmies ar cilvēku neapdomību, kas šajā īpaši karstajā un sausajā vasarā varēja beigties arī bēdīgi. Nezināmi gudrinieki pēc sava meža piknika, nebija apdzēsuši ugunskuru un vējš ļoti viegli būtu varējis ienest kādu dzirksteli sausajā mežā un.. tālākais jau nav gari jāskaidro. Apdzēsušas uguni ar daļu no saviem dzeramā ūdens krājumiem, devāmies tālāk.

priedes
Purvāja priedes.

Betija: Jo tuvāk tikām Engurei, jo sliktāks palika ceļš, līdz beidzot mēs atkal labu brīdi maldījāmies pa melleņu audzēm un brikšņiem, līdz iznācām uz stigas. Te nekurienes vidū satikām jauniešu kompāniju, kas devās pretējā virzienā ar teltīm. Arī forši 🙂

Stiga
Stiga meža biezoknī.

Anete: Šoreiz trenējām izturību gājienam karstumā. Izturība tiešām bija nepieciešama, jo kļuva aizvien karstāks. Mēs sekojam Betijas kartei, bet nedaudz apmaldāmies brikšņos. Taciņu ko rādīja karte, laikam izmantojuši meža dzīvnieki, jo mēs, attālinoties no atpūtas bāzes, nevaram to izbrist. Nolemjam mainīt maršrutu, kas izrādās veiksmīgs lēmums. Izbridušas mežu dodamies finiša taisnē uz Enguri.

4
Vēl priedītes.

Betija: Ja iepriekšējās prognozes solīja viegli apmākušos dienu ap 20 grādiem, tad realitāte pēkšņi kļuva par nežēlīgu elles cepli 30+. Mežā valdīja pilnīgs bezvējš, kas darīja karstumu vēl neciešamāku. Plus tam visam, mūs kā vienīgo barības avotu nolēma izraudzīties dunduru bari, tā kā tālākais ceļš pagāja cīņā ar tiem. Bijām atvieglotas, kad tikām ārā no meža. Pēdējie kilometri bija šoseja un neliels gabals  normāla meža ceļa. Dunduri mums vairs neuzbruka, taču gadījās kas cits. Parasti eju pirmā, lai baidītu čūskas un aiztaupītu Anetei krīzi, bet šoreiz kaut kā sagadījās, ka viņa aizgāja pa priekšu un tad atskanēja skaļš bļāviens un viņa aizleca man aiz muguras. Saprotu, ka nu IR tas slidenais briesmonis kaut kur priekšā, bet nekā nevaru viņu ieraudzīt. Līdz pamanu to radību uz ceļa, skatamies man tieši virsū lielā izbrīnā. Kamēr domāju, vai par zalkša fotografēšanu Anete man iemetīs ar akmeni ( 😀 ), čūska zibenīgi pazuda garajā zālē.

44199715_584241811990607_5476114213279629312_n

Anete: Diemžēl pēdējā trases posmā notiek mans ļaunākais murgs – man pretī slaidi lien zalktis. Un protams viņš lien pretī tieši man nevis Betijai, kura ir ieinteresēta čūskulēnus aplūkot. Mans kliedziens ir tik iespaidīgs, ka čūska, kura, protams, nedzird (ja vien čūsku anatomijā nekas nav mainījies), veikli pazūd. Betija ir totāli sagrauta – atkal pazaudēta iespēja čūsku nofotografēt 😀 Pēc viņas teiktā, zalktis pārvietojies tādā ātrumā it kā viņu vajātu 😀 Patiesais cietējs, protams, esmu es 😀 Vai arī Betija, kura pazaudēja kārtējo čūskas foto iespēju 😀 Izejot no meža, konstatēju, ka ir noticis neiespējamais – atkal ir pazudis telefons. Bāaaac. Jūtos briesmīgi, saprotu, ka atpakaļ mežam cauri neiziešu. Betija, kā jau īsts draugs, dodas pakaļ manam telefonam mežā. Es tikmēr domāju – nav iespējams pazaudēt vienu un to pašu telefonu divas reizes. Un tomēr, tieši tas ir noticis. Es bailīgi gaidu Betiju. Viņa manuprāt, nenāk atpakaļ pārāk ilgi. Beigās viņa tomēr parādās ar manu telefonu rokās. Esmu neticami laimīga. Telefons esot bijis pie vietas, kur notika incidents ar zalkti. Un Betija pa ceļam ir redzējusi vēl vienu lielu, resnu čūsku. Tāpēc mūsu ieteikums ir uzmanīties šajos mežos. Īpaši, ja ejat kopā ar bērniem. Čūsku piedzīvojumi nav labākais, kas var notikt pārgajiena laikā.

44146402_494832204351705_4629487133155917824_n
Un vēlreiz – spoguļgovs.

Anete: Laimīgi esam sasniegušas Enguri. Dodamies pēc saldējuma, šajā karstuma un pārdzīvojumu (čūsku) pilnajā pārgajienā citu neko nevēlamies. Rezumē – Engures  dabas parks un dzīvnieki ir super! Mēs tur būtu gatavas sēdēt kaut visu dienu. Tur apkārt valda neticams miers. Esam priecīgas, ka pēc mūsu pārgājiena šajā vietā, Enguri apciemo  arī mūsu draugi un paziņas, jo par spīti dunduru un čūsku daudzumam, doties dabā ir daudz feināk nekā sēdēt dīvāna 🙂

upe.jpg

Distance: 30,7 km

Rīga – Mērsrags:  2h, 4,15€ (atpakaļceļš ar savu transportu, jo vakara autobusi šajā pusē ir ierobežotā skaitā, kas jāņem vērā!)

Karte:

karte.jpg

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: