Katvaru ezers – Umurga – Lielezers.

Betija: Pārgājiens Limbažu pusē bija mūsu sarakstā jau kādu laiku, bet pie šī plāna realizēšanas kaut kā vēl nebijām tikušas. Pēc tam, kad pamanīju rakstu par Katvaru muižas parka liepām, vairs nevarēju nomierināties un teicu Anetei, ka viss, beidzot jābrauc uz viņas “dzimto pusi” 😀 Tā nu tika aptuveni uzmests “aplis” pa ceļiem un neceļiem apkārt pilsētai. Doma bija skaidra, vismaz 30 kilometri jāsavāc, par spīti tumšajam laikam. Gribēju arī pabūt pie Lielezera, taču tas gluži nesanāca pa ceļam, tā kā palika uz jautājuma zīmes.

1

2
Standarta rudens lauku ainava 🙂

Anete: Limbažu puses pārgājienu plānojām kopš brīža, kad Betija kādā rakstā ieraudzīja skaistas liepu bildes no Katvaru muižas parka. Tomēr pagāja krāsaino rudens lapu laiks un mēs uz Limbažu pusi tā arī neaizdevāmies. Kaut kā nesanāca un transportu laiki arī bija pavisam nedraudzīgi. Bet, ja ir vēlēšanās, visu var saplānot un pielāgoties arī reti nedraudzīgajiem brīvdienu autobusu grafikiem, tāpēc šis ir stāsts, ka, ja ļoti gribas, tad var – kaut arī pašas rudens lapas bija palaistas garām.

34

Anete: Trešajā novembrī no Teikas pieturas devāmies ar autobusu uz Limbažiem. Betija gribēja nokļūt pie Lielezera, bet īsti pa ceļam mūsu trasē ezers nav. Klusībā nodomāju – nu ja normālā tempiņā nosoļosim, aizies uz to ōz (ezeru). Skaļi nesolīju – ja nu nesanāk. Betija trasi bija izplānojusi uz 30 km. Diemžēl, līdz ar tumšā laika iestāšanos, jāsamazina pārgājienu kilometrāža.

56aaa.jpg

Betija: Limbaži mūs sagaidīja ar nejauku vēju, katrā ziņā es nebiju gaidījusi, ka mani gandrīz aizpūtīs atpakaļ uz Rīgu 😀 Anete teica, ka tas Limbažos esot normāli, tā kā nācās vien satīties ciešāk šallē un izlikties, ka vēja nav 😀 Kā jau saka – nepiemērotu laika apstākļu nav, viss atkarīgs no apģērba un attieksmes.

78913.jpg

Anete: Izkāpjam no siltā autobusa Limbažos un – standarts – sejās iebrāžas Limbažu vējš. Brrr. Es nebrīnos, esmu jau visa mūža garumā pieradusi pie Limbažu laikapstākļu specifikas 😀 Betija toties izskatās izbrīnīta – nebija gaidījusi, ka dabūs vēju sejā 😀 Par spīti vējam, dodamies ārā no Limbažiem uz Alojas pusi. Līdz Alojai gan neejam (šoreiz). Un..jau pašā sākumā mani sagaida Limbažu suņi. Es pieļauju, ka šī pārgājiena laikā pilnībā izbesīju Betiju ar suņu problēmu 😀 Šoreiz mums iesākumā sanāca iet caur daudz privātmāju rajoniem, tāpēc es biju laimīga, kad beidzot devāmies iekšā mežā.

1011

12

Betija: No pilsētas devāmies ārā pa Stacijas ielu un cauri mazdāziņiem un privātmājām nogriezāmies uz lauku ceļa, kas veda uz ciemu ar jauku nosaukumu – Priedes. Priedes pa ceļam arī bija, bet bija arī pāris vīri spilgti oranžās cepurītēs ar bisēm. Protams, ka tikai tajā brīdī atcerējāmies arī par mednieku faktoru un to, ka nav pārāk liela vēlme viņiem uzskriet virsū, piemēram, meža vidū. Apjautājamies vienam no domīgajiem onkuļiem par tālāko mednieku esamību mūsu plānotajā maršrutā un, mums par laimi, šie bija vienīgie.

1314

Anete: Kā par spīti – te nu bija 😀 No vilka bēgot, lācim uzskriesi . Mēs nebijām ņēmušas vērā medību sezonas sākumu, mierīgi devāmies cauri mežiņam, visi suņi aiz muguras. BET te pēkšņi oranžās cepurītes, es saprotu – tie ir mednieki uz ceļa. Un mēs esam tieši viņu teritorijā. Labi, ka nešauj un neviens dzīvnieks nav izdzīts ārā. Savādāk, visticamāk, mūsu klātbūtne sagandētu visas medības. Pirmais mednieks pajautā jau tik tradicionālo jautājumu – vai jūs esat apmaldījušās? 😀 Nē, neesam. Mēs, diemžēl, ejam pārgājienā cauri mednieku teritorijiai. Cenšamies ātri pazust no mednieku redzesloka. Pretī nesas arī dzinējsuns. Nē, nu brīnišķīgi – es nodomaju 😀 Par laimi, viņam gan mēs absolūti neinteresējam. Otrs mednieks galīgi bēdīgs – medības neveiksmīgas – neviena dzīvnieka. Tikai divas pārgājienā ejošas dāmas, mēs toties laimīgas dodamies viņam garām tālāk līdz nākamajai apdzīvotajai vietai.

51165963_355912608335576_104485219892985856_n51168256_309416339711478_7050607747494051840_n51694322_319305645368714_5293939992849022976_n.jpg

Betija: Aiz Priedēm šķērsojām šoseju un tūlīt aiz nākamās apdzīvotās vietas (arī ar dabai draudzīgu nosaukumu Stirnas) sāku meklēt, kur nogriezties no galvenā ceļa, lai apmestu līkumu Katvaru ezeram. Ilgi jāmeklē nebija, galveno ceļu šķērsoja kaut kas gājēju/riteņbraucēju takai līdzīgs. Ir pat informatīvais stends un tā. Taka ļooti atgādināja izbijušu dzelzsceļu un, vēlāk mājās kārtīgi papētot karti, tas arī apstiprinājās. Tā nu bridām pa pēdējām rudens lapām ezera virzienā.

51398436_629300790857393_2289573299434291200_n51486471_2375933875809917_8894697942246490112_n51495301_316214145698695_90533426653822976_n

Anete: Soļojām uz tām skaistajām rudens lapu vietām, lai gan teicu uzreiz – lapas no kokiem jau, diemžēl, nobirušas 😀 Uz Katvariem pārsteidzošā kārtā ved kaut kas līdzīgs dabas takai, ko nebijām piefiksējušas. Ejam pa to. Pa šo taku ejot, izdodas noķert tādu pēdējo lapu rudens sajūtu. Šajā pārgājienā sapratām, ka mūsu domas nedaudz dalās – es esmu vairāk par to, ka jāiet tempā un jāsasniedz rezultāti un noieto km skaits noteiktā ātrumā. Betija vairāk grib fotografēt 😀 Es saprotu, ka esmu pārāk aizrāvusies ar rekordiem un ātrumiem un simtiņu 2019. Jāļauj Betijai fotografēt. Bet iekšēji, bāaaac, turam tempu 😀 Laikam man miers būs tikai pēc simtiņa 😀 Jau tagad atvainojos Betijai par saviem “turam tempu” tekstiem 😀

1718

Betija: No vecā dzelzsceļa uzbēruma uz ezeru veda koka kāpnītes un aizaugusi laipiņa un taka aizveda gar pašu Katvaru ezera krastu. Ik pa brīdim iekārtotas foršas ugunskura vietas, pat ir kur gaļu uzcept. Liekas, ka vasarā te varētu būt ļoti jauki, bet noteikti vietas ir uz izķeršanu. Ja es būtu vietējais, noteikti te dzīvotos visu vasaru.

1920

Betija: Takas galā kāpnītes atpakaļ uzbērumā ir atjaunotas. Neilgu brīdi soļojam pa iepriekšējo ceļu, līdz mans džungļu meža aicinājums liek doties no tā nost, iekšā mežā. Nu vajag taču kaut nedaudz pablandīties pa mazām, aizaugušām taciņām, pameklēt pareizo virzienu un tā. Nabaga Anete pie šiem maniem davai ejam tur tajos brikšņos izgājieniem ir jau pieradusi un seko 😀

48337206_940993562764608_3070540199437008896_n.jpg47578364_214091526135118_1659368015038251008_n.jpg1516

35.JPG

Betija: Mežā atrodam vairākus skaistus, vecus kokus un kaut kādas ēkas paliekas. Šajā ezera pusē valda tāds īsts meža klusums. Bet mums nav laiks baudīt, ir jātur temps un jādodas tālāk. No ezera mežiem izbridām caur ļoti jauki labiekārtotu teritoriju, laikam laivu bāzi un devāmies meklēt slavenās Katvaru liepas.

252630.JPG2124

Anete: Gar Katvaru ezeru tālāk dodamies uz muižas pusi – krāšņo lapu patiešām nav. Parkā nedaudz apmulstam, jo muižas ieejai priekšā barjera, toties koki ir tiešām iespaidīgi. Liekas miljons gadus veci. Pat nebiju ieverojusi, ka manā pusē ir tādi milzu koki. Uz pamesto muižu dodamies pāri zālienam, citu iespēju neredzam. Un aiz muižas atrodam to liepu vietu, ko Betija vēlējās redzēt – vieta ir, lapas, protams, nav. Tās skaisti mētājas zemē. Bet skats iespaidīgs tāpat. Protams, tradicionāli pazaudējam šeit laiku, jo arī es sāku fotografēt 😀

ddd.jpg11.jpg22.JPG31323334

Betija: Katvaru muiža ir pamesta, izskatās, ka te nekas īpašs nenotiek jau kādu laiku. Netālu atrodas kāda jaunāka paskata ēka, kurā atrodas internātskola bērniem ar īpašām vajadzībām. Teritorija it kā ir privātīpašums, it kā nav, nevar saprast 😀 Tuvumā veca kundze grābj lapas un mums uzmanību nepievērš. Ok, esam tūristi un vēsā mierā ejam muižai klāt 😀 Muižas ēka ir skaista, žēl tik, ka pamesta novārtā. Mans ilgi gaidītais liepu labirints atrodas ezera krastā un ir visnotaļ iespaidīgs. Katrā ziņā tādu redzam pirmo reizi un tāpēc laiks paiet šo interesanto ainavu iemūžinot no visām pusēm.

272829

Anete: Turpat parkā paņēmām vējainu pusdienu pauzi un tālāk devāmies Umurgas virzienā. Laiks nedaudz uzlabojas. Umurgu sasniedzam diezgan ātri un ir jāpieņem lēmums – vai mēs meklējam mazu ezeriņu Umurgā, vai tomēr pieliekam soli un paspējam pirms autobusa apskatīt Lielezeru. Pieņemam lēmumu par labu Lielezeram.

37
Ieeja aizliegta?

363839

Betija: Aiz Katvaru muižas vēl uz īsu brīdi piestājām Katvaru ezera otrā krastā. Te izveidota neliela laipu taciņa cauri purvājam, līdz pašam ezeram krastam. Arī jauka, labiekārtota vieta, kur vasarā atpūsties un tā. Mēs gan te ilgi neuzkavējāmies, jo ezera krastā esošais vējš bija ļoti jūtams.

641424340.JPG

Betija: Uz Umurgu devāmies pa nomaļu meža ceļu un pašu ciemu sasniedzām pievakarē, kad dienasgaismas trūkums sāka par sevi atgādināt. Tas ir, es sāku skatīties cikos jāriet saulei un vai mēs pa gaismu paspēsim tikt atpakaļ pilsētā. (Ļoti gribēju aiziet līdz tam Lielezeram 😀 ) Man liekas Umurgā mūs nopētīja visi trīs (uz ielas sastaptie) iedzīvotāji, laikam rudens laikā pievakarē cilvēki ar mugursomām nav bieži viesi 😀

 

47485051

Anete: Kad līdz Limbažiem bija palikuši aptuveni 6 km, likās plānotos 30 km nesasniegsim, jo izvēlējāmies par labu Lielezeram. Bet nekas. Varbūt tomēr. Pēdējos kilometrus līdz pilsētai gājām gar šoseju, diezgan vienmuļš gājiens līdz pēkšņi – uzspīd skaista vakara saulīte kokos un tie iemirdzas zeltītos toņos. Es dzirdu Betijas balsi no aizmugures: Tu ātri safotografē cik vari, es nepaspēšu izvilkt fotoaparātu 😀 Jā, ir jāpasteidzas, lai notvertu šo momentu – liels mākonis strauji tuvojas priekšā saulei 😀 Es paspēju un varam turpināt ceļu uz Limbažiem.

1
Pēdējais ”zelta” rudens.

4652

53
Iespēja vēlai fotosesijai rapšu laukā, kuru mēs neizmantojām 😀

 

Betija: Limbažos iesoļojām īsi pirms saulrieta. Tad Tu gribi uz ezeru, jautā Anete. Jautājums gan vairāk ir kā secinājums, jo es ezeru pieminu visu dienu. Kāds vēl jautājums, protams, ka gribu! Nu tad jāsarauj, Anete uzņem sprintera tempu, atliek tikai sekot. Nesamies ezera virzienā 😀 Bet ezeru gribas redzēt pirms tumsas un esmu gatava kaut skriet, ja vajadzēs 😀 Kad ieskrienas, tad jau var arī pēc inerces, galvenais uzturēt pareizo virzienu 😀 Tā arī paspējām, tieši uz brīdi, kad riet saule, apsēdāmies uz soliņa un atvilkām elpu. Ezers ir skaists un man žēl, ka esam ieradušās tik vēlu. Anete piekrīt manai vēlmei te atgriezties vēl kādā pārgājienā 🙂

51246657_591052588024661_6400928424247951360_n.jpg47281208_2317370058337707_756288065164541952_n.jpg45

Anete: Sasniedzot Limbažus, secināju, ka mums ir tieši tik ilgs laiks, lai triecientempā aizietu līdz Lielezeram un atnāktu atpakaļ. Es esmu uzņēmusi krietnu ātrumu (skriešana vakaros atmaksājas), nabaga Betija spiesta man sekot. Es saprotu, ja iesim lēnāk, ezers paliks nesasniegts. Negribu domāt kā jūtas Betija. Visu dienu esmu viņu trenkājusi ar savu jātur temps un beigās vēl uzspiežu sprintiņu 😀 Bet tas ir viņas pašas un ezera labā. Pie ezera nonākam tieši saulrietā. Liekas debesis deg. Skati ir vienreizēji. Lielezers nepieviļ. Esmu laimīga, ka, par spīti sprintam, izdevās Betijai parādīt Lielezeru visā tā saulrieta krāšņumā. Betija ir pārlaimīga un negrib mani ielidināt ezerā 😀 Atpakaļ uz staciju varam tik ļoti neskriet.

12.jpg111.jpg

Betija: Autobusā uz Rīgu sēžam laimīgas. Gribētais ir sasniegts, izstaigāts un apskatīts. Mini maratons līdz ezeram arī pieveikts 😀 Palika vēl daudz kas neapskatīts šajā pusē, tādēļ siltākā laikā noteikti būs vēl jāatgriežas. Gribētos uztaisīt kādu simbolisku apli apkārt Lielezeram vai atnākt uz Limbažiem no Skultes. Ideju ir daudz, tikai jārealizē.

45.JPG

Anete: Lieliskākais ir tas, ka mēs esam sasniegušas 30 km, notvērušas pēdējo rudens sauli, apskatījušas 2 ezerus, vienu no tiem saulrietā un beigu beigās paspējušas uz autobusu, kas mūs Latvijas Radio 2 muzikālajā pavadījumā vizina uz Rīgu. Man prieks, ka Limbaži Betijai patika (par spīti pēdējam sprintam). Mēs esam nolēmušas noteikti atgriezties vēl kādā Limbažu trasē 🙂

kk (1).jpg
Oldschool pastkarte?
14
Un vēlreiz – liepas.

Distance: 30 km

Rīga – Limbaži: 1h 50min, 4,00 €

Limbaži – Rīga: 1h 50min, 4,00 €

Karte:

kartee.jpg

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: