Pārgājiens gar Garezeriem.

Betija: Pēc lieliskā Cēsis – Līgatne pārgājiena, protams, palika viens nepievarēts lielums – tas maģiskais 50. Nu tak vienreiz viņš ir jānogāž! Pēc īsas apspriešanās, radās ideja par iešanu no Saulkrastiem atpakaļ uz Rīgu. Ideja bija laba, bet dzīvē šoreiz realizējās nedaudz savādāk, bet nepavisam ne sliktāk.

IMG_2996

IMG_2997
Kārtējais agrais, klusais rīts stacijā.

Anete: Galvā riņko domas – ja jau varējām 47 km noiet, principā esam gatavas arī 50 km. Toreiz pārgājienā Cēsis – Sigulda tas bija tik tuvu. 50niekam ir jākrīt. Domājām, ka beidzot tas 50nieks kritīs pārgājienā Saulkrasti – Mangaļsalas mols. Beet.. Ne šoreiz, ne šajā pārgājienā. 50nieks nekrita, bet mēs pavadījām lielisku dienu laiski soļojot gar Garezeriem.

IMG_3035.JPG

Betija: Izvēlētā diena solas būt saulaina, tāpēc ignorēju pirmo rīta dzestrumu un pārāk silti neģērbjos. Tas vēlāk izrādās ļoti prātīgs lēmums. Stacijas Narvesenā paķeru kafiju un drīz vien jau ziņoju Anetei, ka esmu ceļā, lai gatavojas kāpt iekšā. Rīta vilciens ir patukšs, vagonā bez manis ir vien pāris makšķernieki un kāds pusaizmidzis jaunietis.

61100693_342350163130926_8898709776708403200_n.jpg

Anete: Uz Saulkrastiem braucam ar vilcienu. Betija jau laikus ir centrā, es kāpju vilcienā Zemitānos. Neesmu novērtējusi pareizi laika apstākļus, pati nesaprotu kādēļ paņēmu džemperi un biezo vesti. Nez, es domāju, ka nosalšu 28 grādos? Izejot no mājām nedaudz pirms septiņiem rītā, saprotu, šis viss ir savilkts mugurā par velti. Bet atpakaļ iet nav laika, jo vilciens negaidīs 😀 Jūtu, ka būs pamatīga suta – ir nereāli karsts jau septiņos (varbūt, jo man mugurā ir bezjēdzīgs džemperis?). Liekas esmu pamatīgi izkarsusi jau nonākot vilciena stacijā. Ieskrienu nopirkt biļeti un dodos gaidīt vilcienu, Betija raksta, jau braucot. Stāvu un apskaužu visus cilvēkus, kuri ir apģērbušies atbilstoši laika apstākļiem 😦 😀 Tālumā redzu vilcienu, dodos uz otro vagonu, lai satiktu Betiju. Viņa, protams, pajautā kāpēc man mugurā ir džemperis? Uz to man atbildes nav 😐

1.jpgIMG_3001.JPG14.jpg

Betija: Saulkrastos vēl aši ieejam veikalā, lai paķertu šo to līdzņemšanai un tad jau nonākam pie jūras. Ideja ir vismaz kādu gabalu doties gar jūras krastu, jo tāds īsts jūrmalas pārgājiens mums vēl nav bijis. Nu, ja neskaita Ontiku Igaunijā, bet tur pārsvarā krasts bija akmeņains un pa smiltīm jābrien nebija.

IMG_3023.JPG
Rīts pie jūras, par prieku mums, ir kluss un mierīgs.
8
Izskatās jau skaisti, jūras krasts kā radīts pārgājienam 🙂
IMG_3006
Bet kājas tomēr vairāk priecājas par cietāku pamatu 😀

16

Anete: Plānā realizēt pārgājienu gar jūru. Dodamies uz jūras pusi.. Sākam soļot gar krastu. Un… man nepatīk iet gar jūru. To secinu diezgan ātri. Kādu brīdi eju, bet smiltis palēnām sāk kaitināt. Jāpiebilst, ka sākuma posmā smiltis gar krastu nav stingras, mēs grimstam iekšā. Arī karstums ir ļoti jūtams. Es jautāju Betijai – vai kādā vietā nav iespēja pazust mežā. Betija saka, ka varam iet tūlīt pat pirmajā izdevīgā brīdī. Jo arī viņu smiltis nesajūsmina. Abas secinām – mūsu stihija ir mežs 🙂

IMG_3004.JPG

6
Jūras krastā ”satikām” ļoti fotogēniskus bērzus.

Betija: Anetes jautājumu par mežu uztveru ar sajūsmu. Lai gan uzreiz to skaļi neizteicu, bet šajā neilgajā smilšu brišanas posmā ātri vien nonācu pie secinājuma – nebūs. Nē, paldies, man pa smiltīm brist nepatīk. Tas tomēr nav man. Ja viņas ir akmeņainas vai mitras, tas vēl jā, bet nu šeit jau bija gatavais tuksnesis 😀

IMG_2999IMG_3000IMG_3008

Anete: Pārbridušas smiltis, esam iekšā piejūras mežā. Šis jau ir labāk. Esam pie upītes. Neliels vēsumiņš. Patīkamāk. Ieraugu burvīgu tiltiņu. Viņš gan ir panīcis, bet šarmants 🙂 Dodamies Baltās kāpas virzienā. Mežā it kā ir nedaudz vēsāk, bet nu.. īstenībā.. jau nē. Ir sutoņa. Es sāku šaubīties vai kritīs 50nieks. Improvizētā brokastu pauzē Baltajā kāpā, spriežu, ka nez vai šodien to 50 noiesim. Betija vēl ir entuziasma pilna. Es jūtu, ka man vienkārši nav iekšā uz varoņdarbiem. Vai tā ir pilnmēness ietekme, karstums, vai slinkums? Arī uz šo atbildes nav 😀 Baltajā kāpā uztaisam fotosesiju, nedaudz egoistiski izmantojot platformu, proti, okupējam to sev tik ilgi, kamēr izdodas laba pašbilde. Kad bilde ir noķerta, atbrīvojam platformu un dodamies tālāk.

IMG_3010IMG_3013IMG_3017IMG_3018IMG_3020

Betija: Ejot cauri piejūras mežam, sekojam Jūrtakas marķētajām norādēm. Tām sekot ir viegli, īsti nav kur apmaldīties. Arī jūra visu laiku redzama labajā pusē. Paliek aizvien sutīgāks un smacīgāks, sāku jau smieties, ka laikam atkal kritīs kārtējais karstuma rekords. Atceramies Enguri, kur pagājušā vasarā cepāmies. Prieks, ka šoreiz esam bruņojušās ar lieliem ūdens krājumiem, jo tie solās būt īpaši noderīgi. Pirmo lielāko pauzīti taisam pie Saulkrastu Baltās kāpas, kur, par laimi, šādā rīta agrumā nav pārāk daudz atpūtnieku. Kad skaistais skats ir iemūžināts kādās 50 bildēs, dodamies tālāk 😀

IMG_3015IMG_302625.jpgIMG_3028.JPGIMG_3033.JPG

Anete: Ejot pa mežu, ik pa laikam redzam jūru. Pludmalē atgriezties negribas, bet pamanām, ka vienā vietā jūra pilna ar gulbjiem. Betija ļoti vēlas pieiet tuvāk. Arī es pavelkos uz gulbjiem. Dodamies atpakaļ pie jūras…hmm. Nē, gulbji ir skaisti, bet esam neizpratnē, kapēc šajā pludmalē visi ir pa pliko? Jūtamies dīvaini. Esam vienīgās apģērbtās 😀 Labi, pludmalē nav šausmīgi daudz pliko peldētāju, bet.. jūtamies neiederīgas. Pagaidām neesam sapratušas, ka nejauši esam iepērušās nūdistu pludmalē, šī informācija tiks internetā sameklēta tikai mājupceļā 😀 Pie jūras izlemjam pabradāt. Nedaudz jāatvēsinās. Mmmm. Iekāpjot jūrā, ūdens liekas perfekts. Sakarsušās kājas ir laimīgas. Nožēlojam, ka mums nav peldkostīmu (lai gan nesaprotu ko bremzējām ar peldēšanas sezonas atklāšanu – varējām taču izmantot to, ka esam iepērušās nūdistu pludmalē  😀 ).

IMG_3036IMG_3037IMG_3047IMG_3051

Betija: Šajā pārgājienā nācām pie secinājuma, ka turpmāk vienmēr vasarā somā jāiemet peldkostīms, jo, ejot gar jūru un mazajiem ezeriņiem, ūdenī iemesties gribējās visu laiku. Nūdistu pludmales opciju gan kaut kā neiedomājāmies izmantot 😀 Tikai pabrīnījāmies, ka te tādi ļoti brīvi cilvēki laikam dzīvo 😀 To, ka nūdistu pludmale nav tikai Vecāķos, protams, neviens nevarēja iedomāties 😀

311727

Betija: Pēc jūras izbradāšanas, drīz vien nonākam pie Lilastes upes ietekas jūrā. Vieta ļoti simpātiska, mazā upīte nav dziļa un bridiens izskatās ātrs. Vienīgi atkal jāvelk nost tikko uzvilktie apavi 😀 Kamēr es vēroju upīti, Anete jau iespērusies iekšā un jau ir pusē 😀 Lūk ko nozīmē karsta vasaras diena pie jūras 🙂 Otrā krastā arī nonākam pie lēmuma, ka kaut kā nav iedvesma šodien uz 50nieku, karstums ir ļoti spiedīgs un esam kļuvušas diezgan laiskas.

IMG_3059IMG_3053IMG_3056IMG_3057

Anete: Esam apāvušas kājas, ejam tālāk un bāac.. tās atkal jāvelk nost, jo Lilastes upe ietek jūrā un mums pāri ietekai kaut kā jātiek. Dziļš nav, bet, vai nu brienam cauri ar visām biksēm, vai bikses būs jāvelk nost. Es izlemju vilkt bikses un apavus nost. Brienu iekšā, nesaprotu, ko tā Betija tur čammājas 😀 Negrib brist vai 😮 ??? Es brienu pāri. Šoreiz brišanu izbaudu. Suta ir pamatīga un mēs izlemjam, ka iesim tikai līdz Carnikavai. Abas saprotam – šodien 50nieks nekritīs. Vilšanās ir. Toties, pieņemot šo lēmumu, varam nesteidzīgi baudīt dabu ❤ Tiek nolemts, ka Carnikavā ieturēsim vakariņas un brauksim uz Rīgu. Ir reizes, kad gāžam rekordus un pārsteidzam sevi, bet ir reizes, kad nav lemts un jāsamierinās, bet alternatīvas nemaz nav tās sliktākās – nesteidzīga diena dabā un lieliskas vakariņas jaunā vietā – nav ļaunuma bez labuma 🙂

IMG_3039ab

IMG_3067
Lilastes melleņu paradīze.

Betija: Lilastē pludmale mudž no atpūtniekiem. Nu jā, pulkstenis jau rāda pietiekoši normālu laiku, lai brīvdienu tauta sāktu doties uz jūru. Izlemjam gar pludmalniekiem savā pārgājienu ekipējumā neiet, tādēļ dodamies atkal iekšā mežā. Var just apdzīvotas vietas tuvumu, jo ļaudis pastaigājas arī mežā, tādēļ ātrā solī dodamies uz priekšu, tālāk no burzmas un civilizācijas. No civilizācijas pavisam īsti aizbēgt šeit nevar, kā jau piejūras zonā, bet dziļāk iekšā mežā slēpjas daži dabas brīnumi, kas, par laimi mums, nav pārāk apmeklēti.

IMG_3069IMG_3070IMG_3074IMG_3075IMG_3076

IMG_3077
Visapkārt spilgti zaļš pavasaris 🙂

Betija: Ar pārsteigumu secinam, ka, kārtējo reizi, esam atklājušas kaut ko brīnišķīgu tepat pierīgā. Mazi, dzidri meža ezeriņi, svaiga pavasara zaļuma ieskauti. Atliek vienīgi baudīt 🙂 Par Garezeriem jau bija iepriekš dzirdēts, arī dažādu grupu organizētu pārgājienu sakarā, taču visu laiku kaut kā par viņiem aizmirsu, jo likās, ai tas taču tepat pie Rīgas, kas tad tur tāds. Kļūda – tā nekad nevajag domāt 🙂

ab

d
Tāds klusums un miers tik tuvu Rīgai 🙂

c

Anete: Mūsu pārgājiena galvenais apskates objekts ir Garezeri. Tos esam kaut kā ignorējušas. Pašas nesaprotam kā? Jo nonākot pie Garezeriem – ooooooo, lieliski, tāda vieta un tepat Rīgas tuvumā 😮 Betija nesaprot kā viņa nav šo atklājusi ātrāk, labi es.. bet viņa 😀 Diemžēl, pie viena no ezeriem notiek nepatīkams incidents.. Daba ir fotogēniska, spoguļojas ezeros un šķiet tīksminās pati par sevi. Absolūts skaistums, jāatzīst… BET te pēkšņi, zālē, pie viena no brīnišķīgajiem ezeriem, kaut kas aizlokās. Jā… Fu, fu, fu, tas ir tas pats preteklis ko nekad nevēlos redzēt dabā. Kāpēc šeit? Gandrīz ielienu Betijai azotē 😦 Brīnos kā es nekliedzu, varbūt tādēļ, ka viņu pašu neredzēju. Katrā ziņā Betija atzīst, ka tas ir tas glumais preteklis čūskulēns :@ Tomēr krīze ir sākusies, liekas aiz katra koka izlīdīs šis nevēlamais rāpulis. Nespēju pilnvērtīgi izbaudīt ezerus 😦

IMG_3081IMG_3087IMG_3091IMG_3088IMG_3079 (1)

IMG_3080
Ūdens dzīve (bez čūskām 😀 )

Betija: Kad izdevās pārvarēt Anetes čūsku krīzi, gājām tālāk. Mierināju draugu, ka, ejot pa priekšu, visas čūskas izbaidīšu un viņa var nesatraukties. Es jau nu tiešām varētu tai čūskai netīšām uz galvas uzkāpt un pat to nepamanīt 😀 Tomēr, Anetes dēļ, eju un skatos apkārt, lai draugu lieki netraumētu. Katram tak ir savas fobijas, es, piemēram, varu godīgi atzīt, ka, ieraugot irsi, jeb sirseni, man arī iestājas krīze 😀

IMG_3094IMG_3098IMG_3096IMG_3100IMG_3097

IMG_3101
Taciņas iet gar pašu ezera malu, tā kā ir iespējams izstaigāt visas skaistākās vietas.

Betija: Es ļoti vēlējos pusdienas ēst pie kāda no Garezeriem, tādēļ pie sevis cerēju, ka vairāk neviena čūska neparādīsies un netraumēs manu pārgājienu kompanjoni 😀 Pagaidām manas cerības tika uzklausītas un vienā skaistā vietā pie vētras nogāztas priedes arī apsēdāmies. Skats uz ezeru bija lielisks un mežā pavēnī arī nešķita vairs tik karsts (pagaidām). Ēdot pusdienas, priecājāmies par faktu, ka esam te, ārā, dabā un varam šo visu baudīt. Tādu mazo prieciņu dēļ ir vērts pamest ierasto pilsētas vidi 🙂

12345

61023048_399032984033807_3915221066670145536_n.jpg
Tu neesi Tu, kad esi izsalcis 😀

Anete: Pie viena no ezeriem nolemjam ieturēt pusdienu pauzi. Sēžam un baudām neskarto dabu. Man zemē bail sēdēt, ja nu uzrodas čūskulēns? Betija mani pārliecina, ka neuzradīsies. Katrā ziņā, aizmirstu čūskulēna iespējamību un veros visapkārt – par spīti svelmei, viss zaļo. Ir skaista pavasara diena. Neticami, ka tik tuvu Rīgai ir tādi mini Latvijas džunglīši. Sevī priecājos, ka izlīdu no dīvāna un, tā vietā lai sēdētu mājās, esmu šeit baudot dabas skaistumu (čūskulēns netiek pieskaitīts dabas skaistuma 😀 ).

234567

Anete: Pēc pauzes dodamies tālāk, Carnikava vairs nav tālu. Ezeri ir izcili. Neliekas, ka esam Latvijā. Es šoreiz fotografēju vairāk kā Betija, ceru, ka neesmu viņu izbesījusi ar kārtējo miljono zieda tuvplāna bildi 😀

12321

Betija: Pie lielākā un Carnikavai tuvākā Garezera palielinās atpūtnieku daudzums. Ja pie mazākajiem un mežonīgākajiem ezeriem neviena bez mums nebija, tad te nu svētdienas dzīve iet vaļā. Daudzi peldas, citi makšķerē vai cep desas. Atkal ir kārdinājums iemesties ūdenī, jo karstums nav pierimis. Cenšamies neskatīties ezera virzienā un ignorēt priecīgos ūdens šļakstus. Viegli jau tas nav.

89101112

Betija: Kaut kādā brīdī gandrīz saminu glodeni. Protams, lai Anetei nebūtu viegla dzīve, tai nelaimīgajai radībai bija tur jābūt. Brīdinu Aneti, jo nevēlos, lai viņa netīšām tai uzkāpj, nu ne jau glodenes dēļ, protams. Lai mierinātu draugu, sākam iet ātrāk un projām no ezera. Nopriecājos, ka vairāk krīzes nebūs, bet, protams, uz ceļa mētājas saplacināts mikro zalktis. Uz manu komentāru ”kaut kāds mazs zalktītis’’ saņemu tādu skatienu, ar kuru varētu mierīgi sabrucināt visu Pļavnieku guļamrajonu 😀

12345

Anete: Ejam Carnikavas virzienā, karstums ir pamatīgs. Diemžēl, Betija pamana glodeni. Labi, ka es to neredzēju, bet, par spīti sutai, es vēlos ar visu ekipējumu skriet ātri ārā no meža. Situāciju neuzlabo arī fakts, ka vēlāk uz ceļa redzu sabrauktu čūsku, saku – paskat, atkal kaut kāda pretīga čūska. Betija – tas taču ir mazs zalktītis.. Man ir tāds ”nē, nopietni – zalktītis, Tu ņirgājies???”. Nepārprotami pasaku, ka mani tas neinteresē. Tiešām, vai uz katra stūra jābūt pa čūskai? 😐 Jāsaka atklāti, šo pārgājienu čūsku klātbūtne krietni pabojāja. Man ir bail no čūskām un tas nemainīsies 😦

1
Garezeru krasti pilni ar glītiem, vēja nogāztiem kokiem.
2
…vai vēl nenogāztiem.

3451

Betija: Izejot no meža, nonācām ciemā, kam diezgan loģiski dots nosaukums Gauja. Karte aplikācijā Maps.me rāda, ka, lai tiktu līdz Carnikavas centram, jāmet loks līdz šosejai, kas pārāk neiepriecina, jo ļoti negribas vilkties gar lielo šoseju. Par laimi mums, pamanu, ka gājēju un velobraucēju ceļš ved uz dzelzsceļa tilta pusi, kur atrodas, kaut kā iepriekš neievērots, bet ļoti jauks gājēju tilts. Tas priecē. Izlemjam Carnikavā mierīgi paēst un tad doties mājup ar kādu no vakara vilcieniem.

1

2
Ejam uz Sauli? 😀
3
Carnikavas gājēju tilts pār Gauju.
4
Dzelži.
5
Vēl vairāk dzelži 😀

Anete: Dodamies uz Carnikavu pretī gardām vakariņām un vilcienam uz Rīgu. Ir karsti, bet ezeri ❤ Tie ir pasakaini 🙂 Jā, ir žēl, ka nekrita 50nieks. Nebija lemts 😀 Bet pavadījām brīnišķīgu dienu dabā. Vienmēr jau nav jāgāž rekordi, lai gan ļoti gribas. No Saulkrastiem līdz Carnikavai atnācām un karsti, svelmaini 22 km mūsu kontā ieripoja 🙂

Distance: 22 km

Rīga – Saulkrasti: 1h, 1,90 €

Carnikava – Rīga: 36min, 1,40 €

Karte:

65852615_2353167398076660_3459249827945119744_n

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: