Strīķupes pastaiga ar Streelnieks.lv.

Anete: Lai arī mums patīk Latvijas dabu iekarot divatā, kad gribas piedzīvot asākas izjūtas, pievienojamies Streelnieks.lv organizētajiem pārgājieniem. Pamanot pārgājienu “Strīķupes pastaiga”, nolemjam, ka šis būs pārgājiens, kurā pievienosimies. Savā naivumā noticu, ka tā būs pastaiga ar pāris grūtības elementiem😀

87458058_194728121597489_7269861683311411200_n20191221_101254Betija: Tā kā Anete bija (sev veiksmīgi) izbēgusi no dubļiem izlaidusi dubļainās Līgatnes pārgājienu ar strēlniekiem, teicu viņai, ka uz Strīķupi noteikti ir jābrauc, jo tā ir mūsu pārgājienu vietu sarakstā. Pie tam tur nav tik vienkārši saorganizēties ar sabiedrisko transportu vai personīgo auto, tādēļ iespēja braukt grupas autobusā bija papildus bonuss. Pieļauju, ka Aneti motivēja pasākuma nosaukumā iekļautais vārds ‘‘pastaiga” 😀

89782904_807511803086995_1965665480358232064_n
Strīķupe sola skaistus skaistus skatus un nepieviļ 🙂

Anete: Sarunājam satikties pie Origo pulksteņa un kopā doties uz pieturu pie Zinātņu akadēmijas. Par brīnumu Betijas tirgus ekspresis jeb 1.tramvajs atvizina viņu uz centru ātrāk un pie Origo Betija ierodas pirmā 😮 Tas man liek pielikt soli, ejot caur Rīgas tuneļiem. Vai tiešām vēl neesmu pamodusies???😀😮

20191221_101320IMG_7044Anete: Nonākot pieturā pie Zinātņu akadēmijas, saprotam, ka pirmās neesam😀 Priekšā vairāki pārgājiena dalībnieki. Sasveicināmies, ejam gaidīt autobusu un piedzīvojumu😊

87479005_203028594391837_2807608074011934720_n2Anete: Brauciens līdz Vaidavai šķiet īss, praktiski visu ceļu nopļāpājam ar Annu. Vaidavā ātrs veikala apmeklējums, kurā mierinājumam iegādāta Fazer šokolāde par Rīgai neticamu cenu😁 Standartā paspējam uztaisīt pirmspārgājiena selfiju un ejam klausīties Mārtiņa ievada uzrunu😊

87485475_1280731288804739_6203046404609277952_nIMG_7046Betija: Starts ir Vaidavā. Ziemas saulgriežu diena ir apmākusies, bet auksts nav. Pēc dubļainās Līgatnes esmu nodrošinājusies ar rezerves apģērbu, lai gan šķiet, ka šoreiz tas nebūs nepieciešams 😀 Pēc ievadvārdiem dodamies cauri klusajam ciemam upes virzienā. Mērķis – gar Strīķupes krastiem aiziet līdz tās ietekai Gaujā. Pa ceļam mežs, ieži, upes līkumi. Klusībā ceru, ka būs arī kāds lielāks piedzīvojums 😀

s

IMG_7088
Briksnis un upīte.

Anete: Barā dodamies cauri Vaidavai, izskatās, ka vietējiem kaķiem pret rīta miera traucēšanu ir zināmi iebildumi😁 Grupai tiek veltīti paši niknākie kaķa skatieni😃 Tikmēr pļāpājam ar Andri par mūsu iemaņām somas sakrāmēšanā simtiņā’19. Andris padalās ar ļoti vērtīgām atziņām.  Toties mēs saprotam, cik ļoti izgāzāmies somas jautājumā😁 Šādu kļūdu vairs neatkārtosim 😀

IMG_7064

IMG_7059
Takas un taciņas.

Anete: Gandrīz esmu noticējusi, ka šī patiešām varētu būt pastaiga pa lauku ceļiem, kad pēkšņi seko strēlniekiem raksturīga darbība – nost no jauka, sausa ceļa un iekšā slapjā pļavā😁 Pie sevis nodomāju, nu tad redzēsim cik ļoti mitrumu izturīgi būs jaunie zābaki. Eju pa visādām pļančkām, bet kājas sausas. Pagaidām, nodomāju😀

87552210_595948687652747_3507761389064159232_n87526996_188245742440153_6133732104967553024_nBetija: Lai tiktu līdz upes krastam, jāizbrien slapja pļava un aizaudzis krasts. Anetei rodas pirmā iespēja pārbaudīt jaunos zābakus. Tomēr, atšķirībā no manis, speciāli iekšā peļķēs un dubļos viņa nelec 😀 Kamēr izcīnāmies līdz krastam, kļūst karsti. Pauzē tiek novilktas virsjakas. Savējo tā arī līdz pat Gaujas krastam atpakaļ neuzvelku, ložņājot pa upes krastiem, auksti nekļūst.

20191221_10390620191221_103455IMG_7077IMG_7075Anete: Lai tiktu līdz pirmajai pieturai, jāpieveic brikšņa posms gar Strīķupi. Kājas joprojām sausas, bet mazie brikšņa zariņi sveic manas kājas ar paredzamiem zilumiem😁 Liekas, tikai es spēju pati sev iešaut ar zaru brīdī, kad to vismazāk gaidu😀

IMG_70813IMG_7094

IMG_7093
Strīķupes līkumi.

Betija: Upes krasti sākumā ir aizauguši, taču, ejot tālāk, pamazām atklājas šīs vietas skaistums. Tā ir maza, līkumaina un ļoti skaista. Šīs mazās upītes vispār ir burvīgas. It sevišķi Gaujas Nacionālajā parkā, kur tās ieskauj noslēpumaini meži un iežu atsegumi. Pie pirmajiem iežiem nokļūstam visai drīz. Jāpārvar neliels šķērslis, grāvītis, kurā filmētājiem par bēdām, neviens iekšā neiekrīt 😀

88325820_555605331981154_8414984111424274432_n

89818379_581077352619085_2700998958431338496_n
Biezoknis un upe, jeb īstā GNP atmosfēra 🙂

Anete: Par brīnumu pašai sev un strēlniekiem par apbēdinājumu, pirmo šķērsli, lai piekļūtu pie Strīķupes atsegumiem, pārvaru veiksmīgi. Kājas sausas, deguns mākoņos, lepnums sejā😄 Dodos iemūžināt atsegumus😊

87477570_2631880713706349_6757973187322970112_n87468836_619803545475798_4025262462415667200_nBetija: Līdz pusdienu pauzei atklājam vēl vairākus skaistus iežu atsegumus. Viens no tiem ir īpaši izcils. Noejam lejā, kur atklājas kārtīga ala. Pie alas notiek dalībnieku fotosesijas, mēs izdomājam iekšā nelīst, bet foto taisīt no augšas 😀

87507848_190080398892622_5467618128018014208_n87485474_798967187256861_1710995295757664256_nAnete: Sēžot ērtajā dīvānā, es nekad neuzzinātu par Latvijas pārbagātību ar iežiem. Liekas kāds mazs iezītis mūs sagaida uz katra stūra😁 Tomēr vienu lielu, milzu iezi iemūžinu tikai no augšas. Negribas samaitāt citu fotosesijas. Tomēr nedaudz aci uzmest iezim izdodas😊 Labāk maz, nekā nemaz😁

45Betija: Taciņa pārsvarā iet pa stāvā krasta augšpusi, taču dažreiz sanāk pabradāt arī pa applūdušām piekrastes pļaviņām. Anete demonstrē veiklību, izlēkājot pa sausākajām vietām. Es vienkārši brienu 😀 Kaut kādā brīdī, kad grupa kārtējo reizi izretinās, sākam sekot strēlnieku puišiem gar pašu krastu. Sanāk kārtīga rāpšanās 😀 Andris nes kaut kur atrastu bebra apgrauztu baļķi, es tikmēr prātoju, kā pašai sevi veiklāk pārnest pāri kārtējam kritušajam kokam 😀

db87460411_183195956453345_4140679112811347968_nAnete: Manas emocijas par slapjām kājām un briksni ir labi zināmas, tāpēc brīdī, kad man jātiek pāri sevišķi lielai pļančkai, domāju- vai tik tiešām šis man tūlīt jāšķērso😂😁 Uzskatu, ka mani brišanas epizodēs glābj skolas sporta stundu vingrošana🌟👑 Betija nespēj noticēt manai veiklībai, un vienkārši brien cauri, es jaunajiem zābakiem vēl līdz galam neuzticos😑

8
Klusā daba no kraujas

Anete: Fotografējot un izbaudot Strīķupes krastu mežonību, esam nonākušas grupas beigās. Šo posmu pieveicam kopā ar strēlnieku puišiem Andri un Mārtiņu. Es pie sevis viltīgi nodomāju, gan jau tak viņi zin kādu vieglāku taku😊😌 Manam naivumam nav robežu, izbrienam tieši vēl mežonīgāku taku kā pārējie😂 Turklāt nevar nejust gaidas manai ieslīdēšanai Strīķupē😄 Liekas, pat mans uzticamais pārgājienu draugs Betija, gaida šo brīdi😂 Nejauša iekrišana upē nenotiek😆 Joprojām paldies sporta stundām😆

20191221_12162510

IMG_7102
Izdomā taku pats, jeb pastaiga pa ciņiem.

Betija: Līdz pusdienu pauzei pie Kalējalas pastaiga tiešām ir salīdzinoši viegla. Nu katrā ziņā nav ne dubļu, ne brišanas upē, Anete priecājas 😀 Izskatās, ka viņa beidzot nonākusi mierīgā strēlnieku pasākumā, vismaz pagaidām. Un visām pārplūdušajām krastmalas pļaviņām viņa lec pāri tik veikli, ka man vienkārši skauž 😀

20191221_11403167Anete: Ja neņem vērā dažas peļķes un visur esošos mazos zariņus (lasīt briksni), šis pārgājiens līdz šim tik tiešām ir pastaiga. Sevī priecājos, ka vismaz vienreiz nav jālien milzu kalnos, drūmajā briksnī vai nedod Dievs jāpeld ziemā😂❄

IMG_7103IMG_7110Betija: Ar skatu uz Kalējalas lielisko iezi paēdam pusdienas. Otrā pusē gan neejam, pēc ēšanas uznāk slinkums, lai gan laiks to atļauj 😀 Aplūkojam skaisto atsegumu no pretējā krasta. Skats patiešām ir iespaidīgs.

20191221_1033079IMG_7119Anete: Pusdienu pauze notiek skaistā vietā pie milzu atsegumiem. Abas ar Betiju dzeram tēju, es pamanos savākt Betijas jauno pārgājienu krūzīti savai lietošanai😁 Betija secina, ka visas smukās pārgājienu lietas beigās kaut kādā veidā tiek pie manis😁 Ko es uz to, nu neko.. Kura krūzīte bija nolikta tuvāk to ņēmu😂

87270602_227169061751574_2197582405693341696_nIMG_7240Anete: Paēdušas apskatām apkārtni. Skaistuma mirklis Strīķupes krastos tiek piedzīvots tieši šeit. Noeju upes krastā pie neliela atseguma, pēkšņi caur pelēkajām debesīm izlaužas saules stars, izgaismojot mazo atsegumu. Liekas, ka esmu animācijas vai pasaku filmā. Pārņem sajūta, ka daba priecājas un piemiedz ar aci😉 Šo mirkļu dēļ es mīlu būt dabā ❤ Visu laiku var būt pelēks un nesmuks, bet vienā mirklī uz dažām sekundēm saules stars maina apkārtni un man ir tāds – yesss👑 Piedzīvots😊

20191221_13012420191221_13010620191221_10342420191221_103442Betija: Pēc pusdienām pastaiga paliek nedaudz interesantāka. Jāiet pāri upei 😀 Bet šoreiz gan pāri baļķim. Es neesmu veikla un esmu piedzimusi bez līdzsvara izjūtas, tādēļ baļķiem neuzticos 😀 Par laimi, šis ir pietiekoši resns, lai man nebūtu iespējas izpeldēties 😀 Jebkurā citā gadījumā parasti izvēlos tos apiet pa ūdeni. Pie sevis vēl nodomāju, vai tik tiešām arī šī mazā atrakcija man šodien tiks liegta un visi baļķi būs droši pārejami 😀

20191221_103417Anete: Mans apcerīgais noskaņojums beidzas visai drīz, jo trases otra puse vairs nemaz nelīdzinās pastaigai😂 Viss sākas ar koka šķērsošanu, Betija atklāti pasaka, ka neuzticās savām spējām neiegāzties ūdenī pa taisno no koka stumbra. Kameras pārdabūšana pāri stumbram tiek uzticēta man. Betijas bailes bija veltas, abas veiksmīgi tiekam pāri un kamera ir sausa.

20191221_103335IMG_7136Anete: Uzskatu, ka tas nieka stumbrs bija mazākais, pēc tā seko Strīķupes krasta bridiens. Krasts ir totāli stāvs, manas vienīgās divas domas ir: manas nabaga potītes un tikai neieslīdēt pa taisno Strīķupē😁 Kaut kā izdodas noturēties un neiegāzties upē. Ar Annu un Betiju izlemjam, ka mēs savu trasi varētu pamainīt un iet pa augšu. Sacīts darīts, jau pēc pāris mirkļiem esam augšā kalnā un baudām Strīķupes panorāmu😄 Izrādās ne mums vienām bijusi šī ideja. Augšā kalnā sastopam vēl pāris dalībniekus.

IMG_7138IMG_7141Betija: Strīķupes otrs krasts ir stāvs, noaudzis kokiem un knapi saskatāmā taciņa ved tieši pa slīpumu. Tas prasa veiklību, it sevišķi, kad viltīgajā slīpumā ir jākāpj pāri vai jālien zem sakritušajiem koku stumbriem. Man šoreiz veicas un izdodas ar savu lielo somu nekur neiesprūst 😀 Tikmēr man aiz muguras kāda dalībniece gandrīz ieslīd upē, taču viņai paveicas, puiši paspēj noķert kritienā. Tā kā pavisam viegla šī pastaiga nav, krasta slīpumā visu laiku jāskatās kur spert nākamo soli. Pēc kāda laikā mēs, vēl ar dažiem, uzkāpjam pavisam augšā un nolemjam brīdi paieties pa augšpusi.

IMG_7125
Vieta, uz kuru taisnas takas neved 🙂

Anete: Iet pa augšu īpaši ilgi neizdodas, jo trase ved pāri upei. Ātri vien dodamies atpakaļ pie Strīķupes krasta.

20191221_134647IMG_7133Anete: Lejā pārējie jau mēģina pieveikt upi pāri ļoti slidenam koka stumbram. Es pieņemu lēmumu tomēr šķērsot koka stumbru jāteniski kā lielākā daļa. Pirms tam kāda dalībniece, ejot pa koku upē blakus slidenajam stumbram, iekrīt tieši upē un samērcējas, tāpēc ideju atmetu, lai gan sākotnēji arī apsvēru šo ceļu. Betija pieņēmusi lēmumu brist. Es netaisos brist decembrī upē, lai tur vai kas😂

20191221_13013688009083_2476887495884682_5242345203557203968_nBetija: Otrā upes šķērsošanas vieta ir viltīgāka par pirmo. Upei ir pārkritis koks un vēl viens atrodas ūdenī zem tā. Daži pirmie paspēj veiksmīgi pāriet pār to, kurš ir apakšā, taču tas grimst zem cilvēku svara. Kāds mēģina iet pāri pa augšējo un viena no meitenēm paslīdot iekrīt upē un netīšam izpeldas decembrī. Pārējie bīdās pāri sēdus 😀 Es nolemju nedarīt neko no tā un izvēlēties sev vieglāko ceļu. Jā, es tiešām esmu tik neveikla, ka man vienkāršāk ir novilkt zābakus un iekāpt upē. Vismaz man tiek kaut kāds slapjo kāju piedzīvojums 😀

IMG_7143IMG_7147Anete: Kamēr citi vēl domā, es metos uz koka stumbra un veiksmīgi to šķērsoju. Pati nu nenormāli lepna😂💪 Kājas sausas, drēbes sausas👑 Gozējos lepnībā😁 Protams, lepnības mirklis ir īss, jo zemes pievilkšanas spēks ir nezūdošs😁 Kāpjot pāri koka saknēm, nepamanu alu😁 Kopā ar visu savu lepnību pazūdu alā😂 Ārā no alas rāpjos jau bez lepnības😁

IMG_7156IMG_7151Betija: Anete, protams, upē nekāpj un veikli pārvar koku sēdus. Izbēga no brišanas 😀 Kamēr esmu upes vidū, nepamanu viņas veiklību iekrītot alā 😀 Tāds skats un es to palaidu garām 😀 Upe ir mazliet vairāk uzplūdusi kā domāju, uzlocītās bikses līdz ceļiem tomēr samirkst. Izklausās nepatīkamāk nekā ir patiesībā, jau zinu, ka ātri ejot, viņas drīz vien izžūs, tāpēc mani tas diez ko neuztrauc. Plāns ir izpildīts un kājas decembrī ir iemērktas upē 😀

20191221_120743

IMG_7163
Vasarā, iespējams, pāri tiktu sausām kājām 😀

Anete: Betija tikmēr veiksmīgi pārbridusi upi, atrodu viņu kalnā slaukot kājas. Cilvēks priecīgs, dvielis noderējis un iebrists upē decembrī. Katram savi prieki😁

20191221_140324IMG_7165Anete: Dodamies cauri mežam Ērgļu klinšu virzienā. Esmu priecīga, ka izvairījos no līšanas ūdenī. Sasniedzam Ērgļu klintis, mazliet krēslo. Woooow!! Tiešām šī ir pareizā puse, no kuras klintis ir kārtīgi apskatāmas. Tūristu krasts noteikti nesniedz pilnu Ērgļu klinšu ainu. Tās ir grandiozas, līšana caur briksni un pāri koku stumbriem ir atmaksājusies👑

IMG_7262IMG_7265IMG_7259Betija: Es kaut kā biju palaidusi garām, ka šajā pastaigā ir iekļautas arī Ērgļu klintis. Kad pie tām iznākam, tad iespaidīgais skats mani pārsteidz. No šī krasta klintis izskatās vēl majestātiskākas nekā no ierastās puses. Žēl, ka pamazām satumst un nekādas jēdzīgās bildes vairs nesanāk. Lieliskais skats paliek atmiņā 🙂 Šeit arī tiek noslēgts pārgājiens, bet līdz autobusam vēl ir jātiek. Tālākā iešana ir gar pašu krastu, kas ir noaudzis ar krūmiem un piņķerīgu pagājušā gada zāli. Es pilnīgi izjūtu Anetes sajūsmu 😀

20191221_120741

IMG_7166
Skati, dēļ kuriem ir vērts pamest komfortu.

Anete: Oficiāli pārgājiens tiek noslēgts pie Ērgļu klintīm, bet neoficiāli – līdz autobusam kaut kā jātiek. Ejam gar Gaujas krastu cauri pavisam riebīgam briksnim. Mazie zariņi ir teju visur. Tie nelieši ir visai atsperīgi, ja neuzmanīsies, dabūs pa seju, ka nograb😖 Pamanos arī 2 reizes nokrist garšļaukus 😁 Betija gan jau valdās, lai nesmietos par manu cīņu ar briksni😁

20191221_134700IMG_7173Betija: Kamēr ejam, esmu aizmirsusi vienu būtisku lietu. Liekas, ka daudzi par to ir aizmirsuši. Mēs vairākas reizes šķērsojām Strīķupīti aizmirstot par faktu, ka tai kaut kādā vietā ir jāietek Gaujā 😀 Un ieteka ir kaut kur mums priekšā. Pat tad, kad iznākam pie kaut kā, kas atgādina applūdušu vecupes atteku, es joprojām šo faktu esmu aizmirsusi. Applūdis ir pamatīgi un ir skaidrs, ka īstais piedzīvojums tikai tagad sāksies 😀 Jāsaka, neizskatās, ka brišana būs vienkārša, lai gan dzirdu, ka kāds saka, ka te nav dziļš, kas tad tur, tikai līdz celim 😀

20191221_112455IMG_7176Anete: Ja es būtu varējusi paredzēt, kas notiks tālāk, būtu labprātīgi ar smaidu sejā, turpinājusi cīņu ar briksni. Nonākot pie Strīķupes ietekas Gaujā, redzu ka priekšā ir tikai viens nolādēts veids kā tikt pāri, proti, līst ūdenī un brist pāri.

IMG_7178IMG_7180Betija: Mans pārgājienu draugs ir sastindzis kā sālsstabs. Visu dienu tik veikli izsprukusi no brišanas ūdenī, no slapjām kājām un te pēkšņi kaut kāds applūdis mega grāvis (lasīt applūdusi Strīķupes ieteka Gaujā). Cenšos apvaldīt savu iekšējo “nu tad beidzot kaut kas interesants“, lai Anete mani uz vietas neiemestu upē 😀 Redzam, ka Rolis smejoties iebrien ūdenī un pēkšņi iegrimst līdz padusēm. Atskan dažādi izbrīna un neticības pilni saucieni, visi pamazām apzinās, ka, jā, decembra vidū šī upīte būs bezmaz vai jāpārpeld.

20191221_144914IMG_7184IMG_7186Anete: Tālumā redzu, ka Rolis jau ir upē un tur ir dziļāks kā šķita. Man pamirst sirds. Liekas, ka uz mirkli ir iestājusies klīniskā nāve vai kā to medicīniski pareizi sauc 😀

20191221_11412520191221_145553Anete: Kad atdzīvojos, saprotu – esmu pārāk īsa, lai tiktu pāri. Man tur ir pāri galvai stabili. Betija vēl pamanās iekaisīt sāli brūcē ar tekstu, kas tad viņai. Pārbridīs. Viņa ir gara, es īsa. Mēģinu savākties un aptvert notiekošo. Skaidrs, ka no peldes decembrī neizvairīšos nekādi. Saku Betijai, ja viņa varēs pārnest savu somu un tad manējo, es bridīšu. Betija saprotot, ka man ūdens būs pāri galvai, piekrīt. Abas sapakojam mantas un maucam tuvāk upei. Betija metas ūdenī, veikli pārnes savu somu pāri un peld atpakaļ pakaļ manai. Tikmēr man atkal dzīvē ļoti paveicās. Kāds dalībnieks piesakās man palīdzēt šķērsot upi. Betija tikmēr paņem manu somu un brien mums aiz muguras. Dzirdu Mārtiņa saucienu man, ka tā joprojām ir tikai pastaiga😂 Atceros kādā filmā dzirdētu frāzi – un elle ir tikai sauna 😁

20191221_11410320191221_112706

20191221_114100
Anete vēl nenojauš, ka pastaiga pārvērtīsies par peldi 😀

Betija: Man ir grūti apvaldīt sajūsmu par šo pēkšņo atrakciju, bet Anetes dēļ cenšos saglabāt nopietnu seju. Kā nekā, es tomēr saprotu, ka šī viņai ir krīze un tas ir kaut kas tāds, ko viņa no laba prāta nekad dzīvē nedarītu. Man blakus ir iestājies pilnīgs izmisums. Pie sevis nodomāju, žēl, ka nevaru viņu vienkārši pārnest pāri 😀 Kad Anete beidzot atgūstas no šoka, saprotam, ka viņai, īsā auguma dēļ, vispār nav citu variantu kā tikai peldēt 😀 Tādēļ nonāku pie secinājuma, ka man tāpat nav ko zaudēt un varu pārnest arī viņas mantas 😀

IMG_7158
Meža mozaīka.
20191221_111527
Strīķupes smukumi.

Betija: Labi, ka esam paņēmušas rezerves drēbes un varu upē brist legingos un zeķēs. To esmu iemācījusies, ja var gadīties iebrist upē, vieglāk to darīt ar zeķēm kājās. Vispirms sapakoju savu somu un nolemju pārnest to. Ūdens ir auksts, jā, bet nav laika par to domāt, jo upes gultne ir akmeņaina un vietām dziļāka un man līdz pat kaklam. Pēc somas nomešanas otrā pusē, metos peldus atpakaļ 😀 Kad jau, tad jau 😀 Stāsts par to kā es nejauši nopeldējos decembrī. Anetei paveicas un viens no puišiem palīdz tikt pāri. Trešā reize upē ir ar Anetes somu, šoreiz jau aukstums bija kārtīgi jūtams, bet toties, izkāpjot krastā, un pēc pārģērbšanās sajūta bija izcila. Tāda kārtīgi atsvaidzinoša šoka terapija 😀

20191221_11162420191221_11241220191221_112446Anete: Nespēju noticēt tam ko daru. Nopietni??? Kāda iespēja nokļūt upē decembrī 😄 Upes vidū man aizsitas elpa. Vairs neatceros, cik auksts bija ūdens. Un arī nevēlos to atcerēties, gan jau pietiekami auksts. Esmu laimīga, sataustot krastu. Gustavs padod roku un palīdz tikt laukā no upes😊 Betija, varonīgi pieveikusi upi 3 reizes, arī izbrien krastā ar manu somu. Es vismaz izdarīju mazāko ko varēju – dabūju mūsu abu zābakus sausus pāri. Vēlāk uzzinu, ka manu palīgu upes piedzīvojumā sauc Jānis. Paldies par palīdzību!

20191221_12063520191221_114133IMG_7187Anete: Kad pārģērbjos siltās drēbēs, jūtos pavisam labi. Mārtiņš pasniedz karstu, kūpošu dzērienu, iedzeru un saprotu, lai arī iespējams iepriekš domās piedzīvoju klīnisko nāvi, viss nav tik slikti😁👑💪

88013744_2913109945399823_1222961550642380800_nIMG_7189Betija: Ja man kāds ziemā vienkārši piedāvātu aiziet nopeldēties, visticamāk, es to nedarītu 😀 Bet tad, kad tevi noliek fakta priekšā un citu variantu nav, tu saproti, ka spēj pieveikt arī šādu šķērsli. Tas ir tas, kas man patīk ejot ārā – pamest ērto ikdienas komfortu un gūt kārtīgu outdoora terapiju. Arī tad, ja decembrī 3x jāšķērso pārplūdusi upīte bez maz vai peldot 😀 Jo jebkurā gadījumā otrā pusē tu pārģērbsies un atkal sasildīsies. Tas ir tikai pārvarams šķērslis un viss. Nu labi, lai Anete man piedod, bet man tiešām patīk šādi pārsteiguma elementi 😀 Un ejot pārgājienā ar strēlnieku puišiem ir tas foršais faktors, ka tu vari attapties tādā nostūrī un situācijā, ka tev vienkārši ir kaut kas neikdienišķs jāizdara..un tu to vienkārši izdari. Jo neies taču griezties atpakaļ 😀

20191221_113024IMG_7153

IMG_7154
Un vēlreiz.. Strīķupes ieži 🙂

Anete: Nobeigumā… Šis bija ellīgi iespaidīgs piedzīvojums💪 Katrā ziņā upes pārbrišana decembrī mani vairs nenobaidīs😀 Liels paldies Betijai, tas ko Tu manis dēļ paveici ir prātam neaptverami❤ Paldies strēlniekiem! Domāju, ka strēlnieku pārgājienu veiksmes pamatā ir tas, ka pēc pārgājiena tu jūties noguris kā suns, bet laimīgs❤ Droši vien kaut kad atkal tiksimies ar strēlnieku takām, jo nobijusies no strēlniekiem neesmu😂

Distance : 17 km

Karte:

89934124_216619103039101_1700473227177885696_n

 

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: