Pa pēdām ”Divupes plūcienam” gar Gauju.

Anete: Gaujas krastu esam plūkušas dažādās Gaujas Nacionālā Parka vietās. Šoreiz trases izvēli diktēja vēlme sekot pa pēdām STREELNIEKS.LV “Divupes plūcienam”. Redzētais pārgājienu grupas bildēs mūs iespaidoja. Mārtiņš padalījās ar maršrutu un agrā 19.janvāra rītā devāmies uz Zemitānu staciju, lai noplūktu Gaujas un Braslas krastus. Protams, neesam paskatījušās, ka vilciena laiki ir mainīti un pieturā ierodamies 20 minūtes agrāk. Lai nu ko, bet vilcienu nenokavēsim😄

IMG_7346IMG_7345Betija: Tā kā īsto grupas pārgājienu mēs palaidām garām, biju priecīga, ka varējām tikt pie maršruta un mēģināt to pieveikt divatā. Paldies strēlniekiem 🙂 Šis tiešām ir viens ļoti izcils maršruts. Mežonīgs, grūts un skaists. SKAISTS ar lielajiem burtiem ❤

IMG_7344
Līgatnes upe paslēpusies.

Betija: Rīts, protams, sākās ar agro vilcienu (kā gan bez tā). Braucām līdz Augšlīgatnei. Slinkākiem cilvēkiem noteikti ir iespēja vilcienu saskaņot ar kādu no autobusiem, kas no Augšlīgatnes aizved uz Līgatni, bet mēs vienmēr izvēlamies iet ar kājām…Jo nu loģiski taču, ejam pārgājienā 😀 Pirms lielā gājiena ieķērām brokastis vietējā benzīntankā un tad jau pirmie kilometri. Laiks ir apmācies, taču brīžiem noskaidrojas. Mums vienmēr sanāk trāpīt ne-saulainā dienā.. Nekas, gaidām vasaru 😀

IMG_7347IMG_7350IMG_7357Betija: Līgatnē aizejam līdz papīrfabrikai, cerībā, ka viņu kaut kā interesanti var apiet. Iespējams, ka var, bet beigās izdomājām iet vien pa taku augšā uz ielu. Galu galā vēl ir janvāris un mūs ierobežo dienasgaisma. Vismaz papīrfabrika tiek apskatīta tuvumā.

IMG_7349IMG_7348IMG_7352Anete: Trasi sākam no Līgatnes dzelzceļa stacijas. Pirmā pietura pavisam tuvu – benzīntanks, kafija un hotdogs. Nobaudījušas benzīntanka labumus, sākam pārgājienu. Dodamies uz Līgatnes pārceltuvi. Šo ceļu esam mērojušas, tāpēc lieki laiku netērējam. Tempā pieveicam šosejas posmu līdz pārceltuvei. Mūsu kontā ieripo pirmie 10 pārgājiena kilometri. Esmu uzvilkusi jaunos pārgājiena zābakus, redzēs kā sevi pierādīs. Klusībā ceru, ka nenoberzīs😓

IMG_7354IMG_7351Anete: Nonākot pie pārceltuves, saku Betijai – bāac tagad kaut kā pāri Gaujai jātiek. Pie šiem vārdiem otrā krastā atskan suņa rejas. Pirmo reizi suņa rejas pārgājienā ir noderīgas – parādās pārcēlājs. Vai mūs vajagot pārcelt? Protams vajag, ja nepārcels, plūciena trase netiks realizēta 😊 Pārcēlājs stāsta, ka šorīt divi citi jau devušies pāri. Neesam vienīgās, ko “Divupes plūciens” iedvesmojis. Trasē gan nevienu nesatikām. Pācelšanas maksa ir simboliska, šķīrāmies katra no 1 eur.

20200119_12132420200119_121316Betija: Tikušas pāri pārceltuvei, meklējam taku iekšā mežā. Īstas takas nav, sekojam kartei un knapi nojaušamām cilvēku pēdām. Uzreiz nonākam kārtīgā biezoknī un drīz vien attopamies pie glīta, kokiem noauguša iežu atseguma. Pārgājiens tikko sācies un jau pirmā pērle 🙂 Un tas ir tikai sākums, jo pērles sekoja viena otrai.

20200119_105338IMG_7360IMG_9314Betija: Lai mēs neaizmirstu, kas šo trasi ir sagatavojis, protams, skaistajā klintī ir jātiek augšā. Variantu nav 😀 Ir iezis, ir kāpiens. OK, šis bija mazākais no dienas iežiem, bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu. Pieveicām iezi un secinajām, ka Anetes kāja ir padevusies tulznai. Tas ir bēdīgi, ņemot vērā faktu, ka priekšā vēl visa diena. Kaut kā jau tie zābaki jāiestaigā, kāja tiek nolīmēta un varam doties tālāk.

IMG_7358IMG_7362

IMG_7366
Neliels, bet pievilcīgs atsegums.

Anete: Pārgājiens sākas ar nelielu briksnīti un pamatīgu kāpienu kalnā. Kāpiena laikā konstatēju, ka kāja kapitulē jaunajiem zābakiem un par spīti plāksteriem, ir noberzta😓Elsdamas, pūsdamas, uzkāpjam iezī un apsēžamies, lai pārlīmētu plāksterus baudītu skaisto ainavu.

IMG_7369
Ainava skaista, bet aizaugusi.
IMG_7368
Kalna galā – briksnis.

Anete: Tulznu pieredze man ir ļoti plaša. Mazie plāksterīši, ko pārdod paciņās lielveikalos un aptiekās, man der vienīgi tam, lai rokas pirkstu aptītu pie nepieciešamības. Kājām es parasti aptiekās pērku milzīgās plāksteru lentes vai tikai lielos plāksterus. Ar mazajiem varu pie katra staba stāties, lai pārlīmētu. Kamēr Betija bauda ainavu, es novērtēju tulznu. Pagaidām maza, bet viņa tur ir😖

IMG_7367IMG_7370Betija: Tālāk sekojam kartei un dubļos iemītām pēdām. Ik pa brīdim gan pamanāmies pēdas pazaudēt 😀 Taču tas nekas, jo virziens ir pareizs. Grava seko gravai un mežs ir burvīgs. Es apzinos, ka Gaujas Nacionālais Parks nav vienīgais Latvijas skaistums, bet viņš ir tik brīnišķīgs un noslēpumu pilns. Man šķiet, var izvēlēties jebkuru tā nostūri un uzdurties arvien jaunām pērlēm.

20200119_113456IMG_930520200119_113354Anete: Tulznas esamība nenozīmē, ka pargājiens tiks pārtraukts. Kārtīgi nopakoju tulznu un varam doties iekšā brikšņos. Drīz nonākam pie pirmajiem ievērojamajiem atsegumiem un maza strautiņa, ko vīpsnādama pārlecu – ja šis ir šķērslis, tad šķēršļu nav 😀 Atkal lielība mani iegāž – aiz mazā strautiņa slēpjas milzu koka stumbrs, nogāzies pāri improvizētajai taciņai. Man joprojām ir tās pašas īsās kājas😃 Betija nespēj noskatīties kā es cīnos ar stumbru, tāpēc stumj mani no mugurpuses pāri. Stumbrs nepadodas, redzu ka nedaudz tālāk viņš ir zemāks, dodos kāpt tur. Izdodas un varam turpināt ceļu. Betija stumbru šķērso viens divi 😀

IMG_9306IMG_9300

IMG_9304
Kad grava seko gravai.

Betija: Drīz vien pienāk nākamie šķēršļi, ir jāšķērso gravas un tajās esošās mazās upītes. Pagaidām vēl pavisam vienkārši, bez iespējas izpeldēties 😀 Neiztiekam arī bez kārtējā komiskā ”jātiek pāri milzu stumbram” brīža, kad mans mēģinājums pārstumt tam pāri Aneti cieš neveiksmi 😀 Pamazām gravas kļūst aizvien dubļainākas.. un aizvien skaistākas. Var just, ka nesen ir lijis. Ceram, ka šodien lietus mūs nepārsteigs, bet, ņemot vērā apmākušās debesis, šī cerība ir diezgan niecīga.

20200119_11371020200119_113534IMG_9303Anete: Nonākam pie vienas no iespaidīgajām “Divupes plūciena” vietām. Man liekas, ka šī tad būs tā pati iespaidīgākā. Betija saka – neesot vis. Visapkārt vientulīga, zaļa mežonība. Patiesībā, labi, ka nebija ziema. Zaļās un brūnganās nokrāsas šai vietai piešķīra īsto noskaņu. Esot trasē, liekas – te neviens nav gājis. Visapkārt krituši koki, neskarti ieži un mazi meža strautiņi.

20200119_11350720200119_11365220200119_113944Betija: Kādā brīdī karte mūs ieveda zaļā gravā, pilnā ar iežu atsegumiem. Gravas apakšā mazs strautiņš, apkārt sakrituši apsūnojuši koki – perfekta dabas mežonības kombinācija. Bez maz vai ņem un filmē Gredzenu pavēlnieka nākamo sēriju 😀 Nokāpām lejā, lai izbristu cauri mazajam strautiņam un aplūkotu šo brīnišķīgo vietu tuvāk. Anete ir pārliecināta, ka šī ir pārgājiena skaistākā vieta, bet es zinu, ka nav. Ir vēl kāda cita, kuru gaidu ar nepacietību.

93221641_264631781213457_5695017490787074048_nIMG_9298IMG_9309

IMG_9307
Ak, šie meža atspulgi.

Betija: Pēc šī lieliskā atklājuma ceļš virzās uz Gaujas pusi. Cauri noslēpumainajam mežam izejam uz grantenes, kas ved prom no Līgatnes Straupes virzienā. Pa ceļu mums ejami vien nedaudzi metri, līdz to šķērsojam un esam atpakaļ mežā. Kādu gabalu sanāk iet pa vecu meža ceļu, līdz, cauri briksnim, satiekamies ar Gauju.

20200119_11410920200119_11544720200119_115329Anete: Baudot pilnīgu vienatni, mežu varenību un neskartas dabas šarmu, esam nonākušas līdz Gaujas krastam. Laiks apmācies, bet nelīst. Izlemjam, ka šī varētu būt izcila pusdienu vieta. Pretējā krastā redzama “oficiālā” taka Līgatne – Sigulda, kuru esam gājušas Cēsis – Līgatne – Sigulda pārgājiena ietvaros (un ne tikai). Ēdot, apskatām krastu no otras puses. Kurš skaistāks? Katram savs. Man pilnīgi vienlīdzīgi patīk abi krasti.

20200119_12185720200119_121637Betija: Ja pārgājiena dienā ir prognozēta kaut mazākā lietus iespēja, tad viņš noteikti uzlīs. Tā arī notiek, kamēr pusdienojam, manā tējā sāk pilēt mazi lietus pilieni. Kādu brīdi vēl pasēžam, par spīti smalkajām, bet apnicīgajām lietus lāsēm. Pārāk samirkt arī negribas, tāpēc jāiet tālāk. Mūsu ceļš ved gar Gaujas pašu krastu, kur tālumā cauri kokiem parādās varens iežu atsegums.

IMG_7394IMG_7395IMG_7392Anete: Kamēr pusdienojam, parādās nevēlamas lietus lāses. Pakojamies un dodamies gar Gaujas krastu Katrīnas ieža virzienā. Nonākot pie varenā ieža, izlemjam, ka piekoriģēsim trasi pa savam šajā vietā. Vispār mēs esam diezgan ekstrēmas meičas, bet doties divatā gar pašu Gaujas krastu, gar iezi, tomēr nejūtamies gatavas. Grupas pārgājienā to varēja realizēt, jo kopā drošāk. Betija uzreiz pasaka, ka savai veiklībai neuzticās un pastāvot iespeja, ka viņa ieripos pa taisno Gaujā 😀

IMG_7404IMG_7407IMG_7401Betija: Kartē izskatās, ka jāiet bezmaz vai gar pašu Katrīnas ieža malu, gar ūdeni. Neesmu pārliecināta, vai tas ir iespējams 😀 Pat ja ir, tad es neesmu tas izveicīgākais cilvēks, kam to darīt. Var jau būt, ka tas nebija tā domāts, bet jebkurā gadījumā mēs izlēmām iet pa augšu. Khmm..atkal kāpiens iezī 😀 Ejot tam klāt,  baudām Gaujas skaisto ainavu (un cenšamies nedomāt par gaidāmo kāpienu 😀 ).

IMG_7403IMG_7415IMG_7420IMG_7421Anete: Atsacīšanās no iešanas gar iezi, nenozīmē, ka atrakcijas mežā nebūs. Lai tiktu otrā krastā, jāpieveic kāda Gaujas pieteka, kas ir paguvusi pārplūst. Rezultātā, pārlēkt tam grāvim ir praktiski neiespējami. Kamēr Betija apcer brišanas iespēju, ja vien zinātu cik tur dziļš, es pieņemu lēmumu nebrist. Redzu, ka ir vairākas iespējas šķērsot grāvi pāri koku stumbriem. Betija nepagūst aptvert notiekošo, kad esmu uz stumbra. Izvēlējos koku, kurš gan ir augstu virs grāvja, tomēr ir stabils un nav sapuvis. Protams, ja no tāda augstuma kritīšu grāvī, skats būs tik pat iespaidīgs kā Katrīnas iezis 😀 Stumbra nosacīti pirmo posmu pieveicu veikli, ir zari, kur pieturēties, kaut arī nedaudz šūpojos. Stumbra otro daļu pieveicu rāpus. Iekrist nezināma dziļuma grāvī negribās, tāpat negribās pārējo trasi iet slapjām drēbēm, tapēc, lai būtu rāpus. Citējot Roli Strīķupes pārbrišanas laikā – man šis ir beidzies, bet Betijai viss vēl priekšā 😀

IMG_7422
Variants Nr.1
IMG_7424
Variants Nr.2
IMG_7426
Variants Nr.”nebūs labi”.
IMG_7425
Anete, pieņēmusi lēmumu, dodas uz mērķi.
collage
Darbībā.

Betija: Ar kāpšanu Katrīnas iezī ir par maz, lai tiktu līdz stāvajai kraujai, vispirms jātiek pāri ūdenim. Lai kas tas arī nebūtu, tas ir pārplūdis, tādēļ mana vēlme to pārbrist, visticamāk, pārvērstos par pirmo šī gada peldi 😀 Ūdenim pārkrituši divi koki, tātad tikt pāri ir iespējams arī savādāk (ja tu neesi es un esi veikls 😀 ). Es parasti izvēlos vienkārši pārbrist, bet šeit šī iespēja ir visai apšaubāma. Kamēr prātoju peldēt vai riskēt ieslīdēt ūdenī no stumbra (pa lielam viens un tas pats 😀 ), Anete jau rāpjas augšā lielākajā kokā. Šādu pavērsienu es nebiju gaidījusi 😀 Pie tam viņai tas izdodas apbrīnojami veikli, man atliek tikai sekot un cerēt, ka koks ir pietiekami plats, lai man nebūtu jāpārbauda praksē sava neveiklība 😀 Koks izrādās pateicīgs upes šķērsošanai un pagaidām peldēšanās sezona paliek neatklāta.

20200119_125113
Pierādījums, ka Betijai ir līdzsvara izjūta.

20200119_125125IMG_7429Anete: Pamainot trasi, mums iznākt kāpt iezī augšā ātrāk. Abas saprotam, ka mums ir jauzkāpj Katrīnas iezī. Smaidi sejā, brutāli kāpjot iezī, mums nav 😀 Sāk līt spēcīgāk. Kāpjot, esmu pilnīgi bez elpas. Betija šņāc un krāc man aiz muguras 😀 Nedaudz apstājos un prātoju, ja es nokristu no ieža, man nebūtu jākāpj. Paskatos atpakaļ un Betijas sejā nolasu šo pašu domu. Iezi pieveicam rekordlēnā tempā 😀

IMG_7396IMG_7412

IMG_9317
Kokiem noaudzis skats no Katrīnas ieža.

Betija: Visi ieži ir skaisti, kamēr vien tu nemēģini tiem tikt augšā 😀 Stāvās, kokiem noaugušās kraujas ir īsts izaicinājums. Katrīnas iezis, protams, nebija vienīgais, kuru vajadzēja pieveikt 😀 Lai būtu jautrāk, kāpšana augšā notika vairākos posmos. Tas ir tad, kad tu gandrīz atdod galus kāpienā, lai ieraudzītu, ka esi tikai pusē un slīpums tikai turpinās 😀 OK, nav jau tik traģiski, beeet.. viegli arī nav 😀 Jebkurā gadījumā savādāk būtu garlaicīgi, tādēļ jākāpj vien augšā, ko tur daudz 😀

20200119_11420420200119_13232420200119_132340Betija: Pēc mežonīgā kāpiena sekoja vairākas mazas brikšņu graviņas, tad iznācām uz kaut kāda ne īpaši apmeklēta meža ceļa un gandrīz aizgājām prom no maršruta. Nekāda maldīšanās gan neiznāca, jo atlika vien pagriezties atpakaļ pareizajā virzienā un iet iekšā mežā. Slīpums sāka lēnām vest lejā un mežs pamazām pārvērtās lielā gravā. Nedaudz apšaubīju sava telefona spējas paradīt precīzu ceļu, bet, Anetei par prieku (viss palika aizvien dubļaināks), nolēmu, ka taka ved uz gravas apakšu. Brīdī, kad nonācu savā dabiskajā vidē kārtīgi iepēros dubļos, mēs paskatījāmies uz priekšu, lai ieraudzītu vienu no iespaidīgākajām vietām, kādā esam bijušas. Mēs pēkšņi bijām nonākušas tik episkā vietā, ka vienkārši apstājāmies un klusējot skatījāmies uz milzīgajiem, majestātiskiem iežiem, kas mūs ieskāva no visām pusēm.

IMG_7432IMG_7435IMG_7436IMG_7437Anete: Līstot lietum, turpinām ceļu pretī šodienas grandiozākajam objektam, kuru es gaidīju no brīža, kad piecēlos uz vilcienu.  Neiedomājos, ka tieši grandiozais kanjons būs vienīgā vieta Latvijā, kuru piemeklēs lietusgāze 😀 Visapkārt vieni vienīgi dubļi. Betija pamanās tajos iešļūkt ar kāju līdz potītei. Es esmu piesardzīgāka. Tad, ejot cauri šai dubļu ielejai, paveras gaidītais kanjons. Woow…woooow!!! 😯Milzīga, zaļa paradīze.

IMG_7433Anete: Milzu ieži un atsegumi mūs atbruņo, kaut līst, pazaudējamies laikā. Spējam tikai apstāties un atkārtot – wooow cik skaisti. Visapārt dubļi, līst, bet es nejūtu ne to kā izmirkstu, ne to kā grimstu dubļos. Nonākot šādās vietās, ir skaidrs, ka grāvim pāri bija jātiek un nenoripot no ieža bija pareizā izvēle 😀

20200119_13364220200119_13271920200119_132907

20200119_133524
Maza Betija lielā kanjonā.
20200119_140904
Anete un kanjons.

Betija: Kanjons ir fantastisks. Tieši šī ir tā pirmatnējā dabas mežonība, kuru es meklēju izejot no mājas. Lai arī tieši šeit sāka līt lietus, mēs vienkārši stāvējām dubļos un priecājāmies par vareno atklājumu. Lai nonāktu šādās vietās ir vērts pārvarēt grūtības, jo vieglas takas šurp neved 🙂 Esam normāli nopērušās pa dubļiem, bet laimīgas.

20200119_13420620200119_13415520200119_114211Anete: Kaut man vienmēr izdotos saglabāt šīs skaistās, spārnojošās domas un sajūtas 😀 Jo tālāk ejam, jo lietus pieņemas spēkā. Iežus neviens nav nošķūrējis un dubļu vanna pieejama bez maksas, mātes dabas sarūpēta. Pa dubļiem lienam augšā iežos, no iežiem jātiek arī lejā. Slidinamies pa dubļu slidkalniņu. Kājas iet uz visām pusēm. Jūtos kā pīle uz ledus. Iespēja noripot no ieža ir pavisam reāla (uzmanīgi ar to ko vēlies, jo tas var piepildīties😀).

20200119_13482820200119_134853IMG_9329IMG_9335IMG_9337IMG_9339Betija: Grava turpinās ar varenu krauju, kurā vietām manāmi iežu atsegumi. Sākumā it kā ejam pa apakšu, tad sākam sekot taciņai augšā, beigās slīdam uz priekšu kaut kur pa kraujas vidu 😀 Līst, viss kļūst aizvien dubļaināks. Izklaidējos, šļūcot pa dubļiem, un klusībā jūtu līdzi Anetei, kurai šī dubļu atrakcija ir jāpacieš. Iežu atsegumi pamazām kļūst lielāki un skaistāki. Kādā brīdī no gravas uz leju ved kaut kas noslīdējumam līdzīgs, pēdas ved turp un mēs sekojam. Tā nu ir viena pilnīga dubļu ieleja 😀 Mana slidināšanās gandrīz beidzas uz pakaļas mālos 😀

IMG_7443
Iezis paslēpies.
IMG_9328
Atrodi taciņu un nepaslīdi.

IMG_9341IMG_9348Anete: Lietus jau gāž aumaļām, mēs slīdam lejā no kārtējā ieža, pēkšņi man kājas tā paslīd, ka vienīgā iespēja, lai noturētos ir ieķerties koka stumbrā. Betija paskatās uz iezi, mani un koku, un no smiekliem gandrīz apsēžas dubļos. Cenšas izskatīties norūpējusies, bet neizdodas. Saku Betijai – man nav žēl, ka negājām ar visiem Divupes plūcienā – šos iežus ir jāpārvar vienatnē 😃

anete iezii
Anetes cīņa ar gravu.
received_194538178343408
Viss normāli.
20200119_140025
Visapkārt dubļi, dubļi vien…

Anete: Stulbi skanēs, bet pēc lietus vienmēr nāk saule😆Esam nonākušas pie vēl viena mežonīgi milzīga ieža, drīzāk klints – Gūdu klints!!! Mana mīļākā klints Gaujas Nacionālajā Parkā un parādījusies pat saule😀 Betija ierosina paņemt pauzi un pieiet tuvāk pie klints. Otrais lielais woooow pārgājienā. Nekad nedomāju, ka nonākšu Gūdu klintij tik tuvu. Aizmirstu dubļus, iežus un tulznu (jā, tā joprojam ir turpat un par sevi atgādina). Nolemjam pasēdēt un iedzert tēju. Kamēr sēžam, otrā krastā parādās kāds pāris. Saku Betijai –  mēs šobrīd sēžot, dzerot tēju un baudot perfektu brīdi dabā,  noteikti sabojājam cilvēkiem fotosesiju 😀 Esam pieveikušas neskaitāmus iežus lietū un dubļos, pagaidām prom iet neplānojam. Skaisto mirkli “mēs – saule – klints” daba ir mums parādā😀 Tāpēc piedodiet par sabojātajām bildēm, bet.. parāds nav brālis 😀

IMG_7448IMG_7460IMG_7450Betija: Lielā grava izrādās Gūdu klinšu sastāvdaļa. Šis iežu atsegums, kopā ar visu gravu ir ievērojams savā garumā. Protams, izejam pie Gaujas. Kad vēl mēs būsim šo klinšu tik tiešā tuvumā? No tuvumā tās izskatās vēl iespaidīgākas nekā no pretējā krasta. Ar skatu uz klinti iedzeram tēju, cenšoties novilcināt tālāk iešanas mirkli, jo skaidrs ir viens – kaut kur šajā varenajā dabas brīnumā būs jātiek augšā. Protams, pa pašu iezi jau nelīdīsim 😀 Nākas paiet gabaliņu atpakaļ un atrast kādu slīpāku vietu gravā, bez klintīm. Skatoties uz gravas augšu, man rodas nepārvarama vēlme ierakties zemē un palikt šeit uz visiem laikiem. Vairs negribu redzēt nevienu iezi 😀

IMG_746120200119_142203IMG_9332Anete: Novilcinām kāpienu augšā Gūdu klints gravā līdz maksimumam. Tāpat kā nekad nebūtu domājusi nonākt tik tuvu Gūdu klintīm, nedomāju, ka kādreiz rāpšos te kaut kur augšā. Bet tur nu es biju – rāpoju savā mīļākajā klintī, ar dārza cimdiem rokās, turoties pie koku zariem 😀 Betija aiz manis nejauši izrauj kādu krūmu 😀Nobīstos, ka mans pārgājienu draugs noripos kā akmens no slīpuma, tomēr nē. Atskan vien pāris spēka vārdi 😀 Tagad ir mana kārta smieties. Smieklos saļimstu uz stavās gravas. Betijas izpausmes kāpjot dažādos iežos un slīpumos ir tik izteiksmīgas 😀 Nonākot klints virsotnē, es nevēlos apzināties, ka tiko uzkāpu Gūdu klintī. Tas bija patiesi grūti.

20200119_142205
Un vēlreiz – Gūdu klints.

IMG_7466Betija: Gūdu gravas kāpiens bija briesmīgs izaicinošs. Kāpšana pati par sevi nebija nekāda medusmaize, plus lietus visu bija samērcējis mālainos dubļos un noslīdēšana atpakaļ bija ļoti iespējama 😀 Nespēju noticēt, ka mēs to pieveicām pat salīdzinoši ātri un izdzīvojām 😀 Citējot Aneti ”jakāpj ātrāk, lai tas ātrāk beidzās” 😀 Toties gravas augšā mūs sagaidīja elpu aizraujoša Gaujas panorāma.

IMG_9353

IMG_7475
Gūdu gravas augšā.

Anete: No klints virsotnes paveras brīnišķīgs skats (tā tik vēl trūka, lai tā nebūtu) 😀 Tomēr problēma ar manu tulznu ir samilzusi. Apskatām kāju un nolemjam, ka Brasla šodien paliks nenoplūkta. Pietiks ar Gauju,  mums tomēr vēl jātiek līdz pieturai. Apkopju kāju. Betija tikmēr sabildē lielisko ainavu.

IMG_7473Betija: Ieži un gravas ir galīgi nomocījuši Anetes kāju, tādēļ tiek pieņemts saprātīgs lēmums atstāt maršruta otru daļu kādai citai reizei. Esam netālu no kādas meža takas, lai tiktu atpakaļ uz Straupes ceļa un dotos pa taisno Braslas ciema virzienā. Braslas upes kreisais krasts nekur neaizbēgs, noteikti tuvākā nākotnē tiks apciemots 🙂

IMG_7411IMG_7397Anete: Mežā mūs sagaida lēciens pāri mazai upītei. Betija grib brist pāri, bet es redzu lielisku iespēju pārlekt. Ieskrienos un lecu. Betija netic savām acīm – kāāā?😯Es ar savām īsajām kājām, tulznu un somu tik veikli pārlecu upīti. Mans noslēpums ir vairākkārtīgi atklāts – es nebastoju sporta stundas skolā 😀 Pārliecinu Betiju, ka viņa var pārlekt tik pat veiksmīgi. Tā notiek un Betija veic ļoti pieklājīgu lēcienu 😊👑

IMG_936120200119_152603Anete: Tumst, esam uz meža ceļa, dodamies ārā uz civilizāciju. Esmu ļoti lēna ar visu savu tulznu. Betija piedāvā ar nelaimīgo tulznu veikt nelielu manipulāciju. Sākumā kategoriski atsakos, bet man tik ļoti apnikusi stulbā tulzna, ka beigās padodos – labi, dur!!! Meža vidū Betija velk ārā adatu, lai praksē izpildītu tulznas pārduršanu. Pa šo laiku vēl viena tulzna ir parādījusies uz pirksta. Betija apstrādā tulznas tā, ka es nejūtu īsti neko. Protams, drebēju kā apšu lapa, ieraugot garo adatu, bet ptiešām procedūras laikā nejutu neko.

IMG_9316Betija: Beidzot attaisnojās aptieciņas nešana pārgājienā. Nekad jau nevar zināt, kad noderēs, bet, kad rodas vajadzība, tad labāk, lai viņa ir. Tā nu pustumsā uz meža ceļa tika veikta tulznu likvidēšanas operācija 😀 No diega izvilkšanas caur tulznu Anete gan atteicās, bet pārduršana uzreiz atviegloja iešanu. Labāk pārdurt pašam, nekā viņa pārplīst kaut kur ceļā. Kamēr Anete aplīmēja kājas, es pārvilku tīras bikses (mācība no dubļu gājieniem – ir forši, ja tev ir rezerves bikses un tu autobusā neizskaties kā meža bomzis 😀 ). Tālākais ceļš līdz Braslai un autobusa pieturai tika pieveikts ātrā solī.

IMG_9362Anete: Iet kļūst vieglāk, līdz pieturai vēl labs gabals, ir diezgan tumšs un mēs vēlamies paspēt uz autobusu. Pa ceļam satumst kā naktī. Tā kā esam apbruņojušās ar vestēm uz lauku ceļa esam pamanāmas. Debesis pilnas zvaigžņu. Ejam un vērojam kādi zvaigznāji manāmi pie debesīm. Brīnumaini skaists vakars. Nonākot pieturā esam pagurušas, bet laimīgas. Gauja ir noplūkta 🙂

20200119_121902Betija: Pieturā nonākam pilnīgā tumsā. Pārgājiens noslēdzies ar naksnīgu pastaigu. Tik  daudz iespaidu un jaunu atklājumu vienā dienā 🙂 Gaujas Nacionālais Parks laikam nekad nebeigs mūs pārsteigt (es to laikam jau esmu teikusi un teikšu vēl) 🙂 Šis maršruts noteikti ir viens no interesantākajiem, jo ved taisni iekšā dziļākajā mežā pa ne tik populārām vietām un aizved līdz patiešām iespaidīgiem skatiem 🙂 Noteikti kaut kad būs jāpiebeidz atlikusī daļa, bet pagaidām – šis bija episki! Ak jā, es arī to jau vienreiz teicu 😀

IMG_9325Anete: Par spīti lietum un dubļiem, pārgājiens bija skaists. Likās, ka gar Gauju esam staigājušas npadsmitās reizes, tomēr atklājam vēl un vēl dažādas GNP paslēptās pērles. Kanjons, kurā pabijām ir elpu aizraujošs. Trase, nē, trase nav viegla. Tomēr neskatoties uz lietu, dubļiem, brutāliem iežiem un tulznu, priecājos, ka izgājām dabā un spējām pieveikt šo Gaujas krasta posmu. Paldies par maršrutu Mārtiņam no Streelnieks.lv. Domāju, ka ar Gaujas krastiem un kanjoniem pavisam noteikti vēl tiksimies 🙂

Distance: 29.28 km

Rīga (Zemitāni) – Līgante (ar vilcienu): 2,70 €

Brasla – Rīga (ar autobusu Valmiera – Rīga): 3,30 €

Karte:

93418530_232350001199448_4457183606564978688_n

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: