No Teikas līdz Sauriešu karjeram.

Anete: No Teikas līdz Sauriešu karjeram izlēmām iet slinkuma iespaidā. Negribējām kratīties sabiedriskajā transportā drūmajā jūlija karstumā, bet gribējām nopeldēties, gribējām arī pārgājienu. Atlika meklēt iespējas Rīgas tuvumā. Izvēle krita uz Sauriešu karjeru. Pie viena notestēsim vai ilgstoši spējam iet lielā karstumā. Tobrīd cītīgi gatavojāmies Simtiņam’19 un šis aspekts bija ļoti svarīgs – ja simtiņā būs suta, vai spēsim to izturēt?

20190728_101914IMG_3865Betija: Kas var būt labāks par atvēsinošu peldi karstā vasaras dienā? Saldējums ēnā varbūt, bet mēs esam par peldēšanos. Tādēļ laikā, kad sola īpaši sutīgu nedēļas nogali, izlemjam, ka ir laiks aiziet nopeldēties. Jā, aiziet, nevis kāpt autobusā vai automašīnā, jo kāpēc gan neapvienot peldi ar pārgājienu tepat Rīgas tuvumā? Tā tiek izlemts par labu Sauriešu karjeram. Esmu tur pāris reizes bijusi (gan ne ar kājām), Anete nekad un tas kā reiz ir pieveicams no Teikas.

img_3890IMG_388920190728_165855Betija: Pārgājiena diena izrādās karstāka nekā gaidīts. Tiek solīts karstuma rekords un sutīgums pārsteidz jau no paša rīta. Kad iedomājos vilkšanos cauri Rīgai šādā ceplī, entuziasms nedaudz noplok 😀 Labprātāk aizietu līdz kādam tuvākam ezeram vai vismaz parkam un vienkārši pagulētu ēnā kā kārtīgs pilsētnieks 😀 Anete istabas vēsumā ir noskaņota kaujinieciski, tādēļ nekāda gulēšana ēnā nenotiks 😀 Iesim uz karjeru!

IMG_3866IMG_3867Anete: Betija atkuļas pie manis galīgi pārkarsusi. Pavīd teksts, vai tiešām vēlamies iet???! Kādi vēl jautājumi, protams, vēlamies! Esmu noskaņojusies pārgājienam. Karstumā sen neesam gājušas, liekas pēdējā kārtīgā suta mūs pārsteidza Engurē, kad negaidīti, mūsu pārgājiena dienā, krita karstuma rekords. Pārliecinu Betiju, neskatoties uz karstumu, ir jāiet! Jānotestē mūsu spējas. Piespiežu Pierunāju Betiju padoties tik svarīgajam argumentam – simtiņš’19 😃

20190728_10001720190728_101647Betija: No Teikas dodamies Dzelzavas ielas virzienā. Rīts ir kluss un karsts. Saule nežēlo par spīti tam, ka vēl ir agrs. Nezinu, cik rāda termometrs (telefonā spītīgi neskatos), bet liekas, ka jau ir sasniegti visi +30 grādi. Viegli nebūs 😀 Toties šoreiz esam kārtīgi nobruņojušās ar dzeramo ūdeni. Vismaz kaut ko esam iemācījušās 😀 Kad esam tikušas līdz Pļavnieku galam, pārgājiena režīms ir ieslēdzies – labi vien, ka izgājām. Būs pārbaudījums!

20190728_10165520190728_094056Anete: Ejam Pļavnieku virzienā. Valda karstums. Liekas iesvīdu pasperot 5 soļus. Iekšēji pārdomāju – varbut vajadzēja klausīt Betiju un iet uz Bābelītes ezeru sauļoties. Skaļi to nesaku 😀 Domu apklusinu ar vienu vienīgu vārdu – simtiņš!!! Ir jāiztur. Pamazām atdzīvojamies, piezagusies spītība pieveikt pārgājienu karstumā. Tas tik būtu kruti šādos apstākļos nostaigāt 30 + kilometrus 😊 Smejamies, ka mūs motivē šī doma, lai neizkustu kā uz ielas nokritis saldējums. Sasniedzam Pļavniekus. Mūs sagaida violetu puķu lauks gar ietves malām. Kas teicis, ka Rīgas bloķeņu rajonā nav pļava? Acīmredzot, nav paspēts izpļaut vai neviens negrasās pļaut. Nav svarīgi. Esmu atradusi pļavu Rīgā. Metos iemūžināt pilsētai neraksturīgo pļavas ziedu trauslo skaistumu.

20190728_09581620190728_095646Anete: Pēc tam nelielu gabalu ejam gar dzīvīgo šoseju, kas ved uz Ulbroku. Šo posmu cenšamies pieveikt pēc iespējas ātrāk. Karstums no šosejas spiež virsū vēl vairāk. Priecājos, ka šoreiz esmu bijusi pietiekami gudra, lai uzvilktu šortus. Cerība, ka kāds saules stars pieķersies baltajām kājām, nemirst 😀 Beidzot pienāk brīdis, kad šķērsojam šoseju un nonākam uz mierīgāka ceļa. Mašīnas tiešām mazāk un ceļa abās pusēs esošais mežs veido paēnu. Varam ievilkt elpu pēc Taškentas posma uz šosejas 😀

20190728_10452920190728_10192620190728_111230Betija: Aiz Dreiliņu apļa nedaudz jāpaiet gar šoseju. Piestājam benzīntankā pēc saldējuma, tas šodien kļūs par paradumu. Saldējums, protams. Lai pēc iespējas mazāk būtu jāiet gar šoseju, izvēlos doties pa ceļu iekšā mežā (pirms benzīntanka, no apļa labajā pusē). Ceļam mūs jāizved pie dzelzceļa. Tas, protams, dzīvē tā nenotiek, ceļš mūs ieved kādas rūpnīcas pagalmā 😀 Kā jau parasti, esam kaut kur iepērušās. Par to šoreiz nepārdzīvojam, ejam atpakaļ uz mežu un drīz vien nonākām apdzīvotākā vietā, pareizajā maršrutā.

20190728_12403220190728_114222Anete: Tās nebūtu mēs, ja nesajauktu ceļus un nepaviesotos kādā ražotnes teritorijā. Mums apmaldīšanās notiek eleganti, noslīpēti līdz pilnībai 😀 Ejam pa skaistu meža ceļu, priekšā divas izvēles. Ierasti pirmo izvēlamies nepareizo. Kad lepni iesoļojam ražotnes teritorijā, jautāju – laikam aizgājām nepareizi? Uz ko Betija atbild – laikam gan 😀 Ne pirmo reizi griežamies apkārt un mēģinam priecāties, ka vismaz noietie kilometri būs vairāk 😄

20190728_170002IMG_3914IMG_3809Betija: Apdzīvotajā vietā tiek ieturēta mini pauze. karstums ir nežēlīgs. Šķiet, ka mēs drīz izkusīsim. Pēc ātrās pauzes mūkam atpakaļ mežā. Ēnā ir nedaudz labāk, bet tikai nedaudz. Esam uz kaut kāda meža ceļa, priekšā dzelzceļš un tam priekšā žogs. Šeit šķērsot to nav iespējams, jāmeklē apkārtceļš. Kā vienmēr, mēs no meža izbrienam tādā vietā, kurai uzreiz nav iespējams tikt pāri 😀 Sev par godu jāatzīst, ka apkārtceļš vienmēr tiek ātri un veiksmīgi atrasts.

IMG_3813
Sliedes un žogi.
IMG_3820
Mežā tomēr labāk.
IMG_3817
Dzelzceļa dzelži.

Anete: Nonākot uz pareizās trases, jāievelk elpa un jāpārvelk zeķes. Karstumu grūti izturēt, mēs padzeramies, noslaukām sviedrus un dodamies tālāk. Atskan suņa rejas. Pārliecinu Betiju, ka šādā karstumā es no suņa neaizbēgšu 😀 Knapi varu paiet, kur vēl paskriet 😀 Rezultātā Betija pamaina trasi, lai mums nebūtu jāiet garām sunim. Nonākam uz vilciena sliedēm, mēģināsim kādu gabalu iet pa tām. Simtiņā arī būs sliežu posms. Jāpatrenējas😊

collage_1
29 grādi un mēs ejam💪

20190728_124609_00120190728_132015Betija: Uz sliedēm cepina vēl vairāk. Uzzinam, ka mūs dedzina +29 grādu siltumiņš. Kāpēc gan neiet pārgājienā šādā ceplī? 😀 Apsveru domu karjerā ielekt ar visām drēbēm. Doma liekas ļoti patīkama. Ilgi pa sliedēm soļot mums nesanāk, no karstuma glābjamies mežā un tālāk ejam pa taciņu pavēnī. Meža taciņa izved mūs ārā uz šosejas (Granīta iela). Kādu laiku nākas iet gar to, protams, ceļmalā saule ir vēl nežēlīgāka.

IMG_3821

IMG_3819
It kā pamests, it kā tomēr kaut kas notiek..

IMG_3823Anete: Karstums spiež virsū tā, ka abas vēlamies ātrāk nonākt pie karjera, lai mestos ūdenī. Tiek pieveikts vēl viens šosejas posms. Garām traucas mašīnas, tajā skaitā takši. Nepadodamies un Bolt taksi nesaucam. Trasi pieveiksim kājām, kaut mēles izkārušas un izsvīdušas līdz pēdējai pilītei 😀 Laime, ka šosejai ir ēnas puse, apsēžamies uz soliņa ēnainā pieturā. Betija, par spīti karstumam, grib ēst 😀 Es spēju paskatīties tikai uz ūdeni. Saku Betijai, ka jūtos kā uz iesma cepts sivēns 😀 Mierinājumam – esam tuvu karjeram un peldei. Pieturā ir tik vēsi un labi, jūtams pat neliels vējelis, negribas doties atpakaļ cepeškrāsnī🔥

spit
Anetes sajūtas elles ceplī
20190728_140513
Varētu tur iekrist un nekāpt ārā nekad 😀

Anete: Pilnībā sakarsušas nonākam pie viena no karjera krastiem… Un mums tur nav vietas. Krastu ieņēmuši citi veldzes meklētāji. Mums neatliek nekas cits kā doties tālāk. Ejam apkārt karjeram, meklējot vietu. Labākās vietas aizņemtas. Pats karjers – super! Pierīgas dārgums. Gleznaini skati tepat vien ar roku sasniedzamā attālumā.

IMG_3824IMG_3826IMG_3827IMG_3830IMG_3831IMG_3838Betija: Kad beidzot atrodam taku, kas no ceļa ved prom karjera virzienā, sastopamies ar cilvēkiem. Nu jā, neesam jau vienīgās, kas tādā ceplī meklē ūdeni. Rīgas karjeri vasarā ir populāras atpūtas vietas, priekš mums pārāk populāras. Ja vienīgi paveicas atrast pavisam nomaļu vietu. Toties paši ezeriņi ir skaisti, par spīti atpūtniekiem. Ūdens zils bezmaz kā Dienvidos. Ja ignorē popularitāti – jauka, zaļa vieta netālu no Rīgas 🙂

IMG_383220190728_140537

20190728_140905
Rīga vai Dienvidi?

IMG_3837IMG_3839Betija: Sauriešu karjers sastāv no četriem glītiem ezeriņiem. Šādā ceplī, kādā esam ieradušās, visas kaut cik jēdzīgās piekļuves vietas ir aizņemtas. Atliek riņķot karjeram apkārt un cerēt, ka paveiksies ar kādu nomaļu, klusu nostūri. Kamēr meklējam, var papriecāties par skatiem uz dzidri zilo ūdeni. Tomēr, jo tālāk ejam, jo cerības atrast kaut mazāko smilšu pleķi ar 0 cilvēkiem tuvumā, samazinās. Vispār naivi cerēt, jo ir vasara un esam tik tuvu Rīgai 😀

IMG_3840IMG_3841IMG_3846IMG_384320190728_140629Anete: Dodamies apkārt karjeram. Vai tiešām nevienu mazu vietiņu neatradīsim? Karjera malā nav tipiska pludmale, kur var nomesties un eksistēt saulītē. Varbūt mēs tādu pludmali neatradām? Nē, tur gar malām ir vietas, kur var pieiet, apsēsties un peldēties, bet viņas nav lielas. Cilvēku bariņi iekārtojušies šajās vietās. Cepas šašļiki, visapkārt smiekli un ūdens šļakatas. Tikai mēs, pārkarsušas, velkamies gar krastu ar vāju cerību kaut ko atrast. Paejam garām kādam pusmūža pārim, kuri bauda priežu meža burvību saulītē. Paejam nedaudz tālāk un mūsu priekšā pēkšņi uzrodas gandrīz nepamanāma, brīva vieta karjera krastā. Metamies to iekarot, pirms kāds mūs apsteidz. Pusmūža pārim mūsu pēkšņais uzbrukums vietai droši vien liekas smieklīgs, jo nevienu konkurentu uz vietu tuvumā nemana 😀

IMG_3829IMG_3836IMG_384720190728_142629Betija: Mūsu atrastā vieta no ceļa ir gandrīz neredzama. Maza taciņa, kas noved pie ūdens un neliels klintij līdzīgs krasta gabaliņš. Apgulties te nevar, bet tāds nav mūsu plāns. Sēdēšanai vietas pietiek, tik jāpieskata, lai somas neieslīd ūdenī no slīpuma 😀 Somas tiek aizāķētas aiz krūmiem, beidzot varēsim ielīst ūdenī. Kad sapriecājos, ka tuvumā nav neviena cilvēka, ierodas divi subjekti ar lēta alus bundžām rokās, kuri tieši šeit vēlas makšķerēt. Pirms es paspēju viņus aizsūtīt labi tālu, Anete to izdara pieklājīgākā veidā 😀 Šī ir mūsu vieta un mēs te paliksim.

IMG_385520190728_14260320190728_142540IMG_3852Anete: Izklājamies uz mini klints. Nevaru sagaidīt, kad metīšos ūdenī. Te pēkšņi, no mugurpuses, atskan kāda balss, kas mani izbiedē. Mūsu tiko iegūto vietu iekāro kaut kādi dīvaini čaļi. Nodomāju labi, ka peldkostīma augša jau bija uzvilkta😀 Betijas seja izstiepjas – viņa nav gatava kādam atdot šo vietu. Betija nepaspēj neko pateikt, kad es čalim pieklājīgi, bet nepārprotami pasaku, ka uzkavēsimies te vismaz stundu un nav ko cerēt uz šo vietu, lai tik dodas meklēt tālāk. Betija izbrīnās par šādu izpausmi no manas puses. Viņa esot gatavojusies patriekt šo iebrucēju, bet nav paspējusi, jo atskanējusi mana replika 😀

IMG_3854IMG_3857IMG_3856IMG_3858Betija: Anete ielien ūdenī pirmā, es nolemju paēst. Kamēr ēdu un baudu ēnu, aiz muguras atskan drosmīga balss, vai mēs tiešām ilgi te būsim? Varu tikai apbrīnot šo nekaunību 😀 Uz manu nikno atskan pretjautājums – cik ilgi?? Ilgi, tā kā vācies vien prom 😀 Mana skarbā taktika strādā labāk un čalis aizvelkas atpakaļ pie sava drauga, kurš palicis sūkt aliņu kaut kur uz ceļa. Pie sevis ceru, ka ar to būs gana un šie subjekti vairs nebūs jāredz 😀

IMG_3861IMG_3859IMG_3862Anete: Betija pirms peldes uzēd, bet es metos ūdenī. Visu dienu esmu gaidījusi šo mirkli. Man ļoti patīk peldēt, izbaudu iespēju tikt ūdenī. Esmu iepeldējusi karjerā dziļi. Pagriežos, lai peldētu uz krastu. Tālumā redzu, ka mans pieklājīgi izteiktais lūgums nav uzklausīts. Tas pats čalis diskutē ar Betiju. Vēlu veiksmi 😀 Zinot manu pārgājienu draugu, nekādu vietu viņš nedabūs. Paveiksies, ja pa aci nedabūs 😀 Kad piepeldu klāt, Betija paziņo, ka mana pieklājība te neko nav līdzējusi. Betija paskaidrojusi situāciju tādā valodā, kādu šis brašulis saprot 😀

20190728_163514IMG_3879IMG_388020190728_163532Betija: Ūdens karjerā ir lielisks. Jo lieliskāks tādēļ, ka mūs cepina +29 grādu vasaras siltums. Anete palīdz cīnīties ar manu ūdens fobiju un šoreiz varu normāli izpeldēties. Man patīk peldēt, bet, nezināmu iemeslu dēļ, nepatīk fakts, ka zem manis ir nesaniedzams dziļums. Tas parasti sabojā visu peldēšanās prieku, jo nākas peldēt gar krastu kā tādam mazulim 😀 Lai tiktu krastā, man jāzin, kur kājas var sataustīt zemi, savādāk ir krīze 😀 Ar Aneti mums ir vienošanās – es kopā ar viņu kāpju skatu torņos un palīdzu pārvarēt Anetes bailes no augstuma, viņa kopā ar mani peld dziļumā 🙂

IMG_3845IMG_3848IMG_3844Anete: Izskatās, ka mūsu vieta, pateicoties Betijai, ir drošībā. Arī Betija ielien ūdenī. Betija vēlas pārvarēt nepatiku pret dziļumu, tāpēc mums ir izstrādāta taktika, lai viņa varētu aizpeldēt tālu prom no krasta. Man nekādas nepatikas pret dziļumu nav, tāpēc eju iekšā ūdenī pakāpeniski, lai Betija redz cik man tur dziļs, tad laižos peldus. Abas iepeldam dziļumā un atveldzējamies. Betija ir priecīga. Taktikas rezultātā, viņa var kārtīgi izpeldēties nevis tikai plunčāties krastā 🙂

IMG_3871IMG_386920190728_164817Betija: Kad esmu veiksmīgi atdzesējusies karjera ūdenī, dodos krastā un, ko es redzu? Mūsu bezkaunīgais jaunais paziņa ar savu alus bundžu atkal ir pieslīdējis pie mūsu vietas. Redzot manu nikno skatienu, sākas vecie lūgumi, ka viņš tepat pagaidīšot un jau sēžas zemē. Tajā brīdī mana pacietība beidzās, jo biju nākusi atpūsties nevis trenkāt kaut kādus karjera dzērājmakšķerniekus 😀 Pieklājība šādiem kadriem ir lieka un nevēlamajam personāžam tiek stingrā tonī norādīts, ka , tu te nesēdēsi, tu celsies augšā un vāksies prom tūlīt un tagad, nevis pēc pāris minūtēm! Personāžs apgriežas un dodas prom, mēs ceram, ka šo seju vairs nekad neredzēsim 😀

IMG_3873IMG_3872IMG_3870Anete: Betija jūt, ka viņai pietiks, es varētu peldēt kaut visu dienu. Man patīk vērot ainavu peldot. Peldot izbaudu skaisto dienu un pierīgas karjera šarmu. Neviļus paskatos uz krastu. Atkal tas čalis!!!! Betija atkal skaidrojās. Es peldu malā. Vai tiešām mēs stundiņu nevaram mierīgi nopeldēties!!! Izkāpju krastā, dzirdot šos izmisuma pilnos lūgumus, lai atdodam vietu, saku – Jūs esat smieklīgs!!! Betija daudz nekrāmējas un pasaka, lai vācas prom kamēr mēs pārģērbjamies, viņa skaitīšot līdz 3, ja nebūs pazudis, redzēs velnu😈😡🤬 Laikam sapratis, ka Betijai joki nav prātā, čalis pazūd. Betija nikni pagriežas pret mani un saka – Anete, visticamāk šis personāžs pirmo reizi dzīvē tika uzrunāts uz Jūs 😀 Abas sākam smieties 😀

20190728_195133
Laimīgi, nopeldējušies cilvēki.

IMG_3878IMG_388420190728_163741Anete: Sataisāmies uz iešanu. Ak jā, nelaimīgais čalis patiešām ieguva šo vietu pēc stundu ilgas gaidīšanas aiz krūmiem, karstumā uz grantenes😀 Secinājums, vietas karstās vasaras dienās šeit ir uz izķeršanu. Mūsu ceļš ved apkārt karjeram. Atklājam burvīgas pļavas un karjera skatus. Nedaudz pakavējamies pie krasta. Karjers un svelmaina vasaras diena noķerta. Varam mērot ceļu atpakaļ uz Teiku.

IMG_3876IMG_3877IMG_3883IMG_388620190728_163701Betija: Pēc peldes nolemjam izmest līkumu gar pēdējo, vēl neapskatīto ezeriņu. Mums par vilšanos, tas ir daudz klusāks par pārējiem. Vilšanās, jo šeit atklājam ļoti labas, vientuļas, noslēptas peldvietas, kur neviens netraucē ar savu izmisīgo vēlmi makšķerēt vai iedzert. Vienā tādā pakavējamies ilgāk pirms došanās atpakaļ. Negribas atgriezties svelmē, bet nav variantu. Priekšā atpakaļceļš uz Rīgu.

IMG_388720190728_16154520190728_161658Betija: Uz Rīgu atpakaļ ejam caur Sauriešiem. Caur jaunbūvēm un mazdārziņiem nonākam pamestajā dzelzceļa stacijā. Žēl, ka iekšā tikt nevar, nākas teritoriju aplūkot no ārpuses. Nekā daudz te nav, pamesta stacijas ēka, vientulīgas sliedes un skumīgi vagoni. Otrpus sliedēm uz brīdi atkal nonākam ciemata civilizācijā. Tiek izlemts par labu saldējumam. Nopērku pudeli ūdens, lai nepiedzīvotu nepatīkamo brīdi, kad tas šajā ceplī beidzas 😀 Karstumā saldējums pazūd zibenīgi. Pateicoties saldējumam, esam gatavas pēdējam posmam.

IMG_3897IMG_3903IMG_3899Anete: Atpakaļ neejam pa to pašu ceļu, ejam uz ciemata centru, līdz nonākam pie Sauriešu dzelzceļa stacijas. Šobrīd stacija netiek izmantota. Uz sliedēm stāv veci, tukši vagoni. Izpētam pamesto staciju no ārpuses cik varam, un dodamies meža virzienā. Nonākam mežā, kur mani izbiedē mazs sunītis. Betiju tas vairs nespēj pārsteigt, viņa tikai nosaka – siera daba 😁 Uz ko atbildu – nav viegli būt sieram 😀

IMG_3900IMG_3907

IMG_3904
Vietējā dzīve.

Betija: Kad no meža iznākam Ulbrokas tuvumā, karstums ir kļuvis pavisam nežēlīgs (ja tas virspār ir iespējams). Autobusa pieturas niecīgajā ēnā tiek uztaisīta nožēlojama ceļmalas zeķu pauze. Sēžam putekļainā zālē un visi garāmbraucēji mūs ar žēlumu nopēta. Šī līdzjūtība mums nekādi nepalīdz 😀 Abas vēlamies ātrāk atgriezties meža ēnā, taču priekšā tikai taisns ceļš līdz Ulbrokas centram. Viegli nav. Mierinam sevi ar domu, ka šis ir perfekts treniņš. Otrs mierinājums ir Ulbrokas veikalā nopirktais saldējums. Žēl, ka nevar paņemt līdzi kādu kasti.

IMG_3911IMG_3910IMG_3912Betija: Tālāk gar Ulbrokas ezeru un Piķurgu uz brīdi atkal nonākam koku ēnā. Ejam virzienā uz Ikea. Kad no jaunbūvēm iznākam pļavā ar skatu uz Pļavniekiem, zem pļavas vidū esošā vienīgā koka nolemjam vēl reizi atpūsties. Esam nogājušas pārsteidzoši daudz priekš šīs pārāk siltās dienas. Nemaz nav slikti 😀

20190728_17515020190728_193035Anete: Rīga pavisam tuvu, tālumā redzams Ikea. Nolemjam pēdējo pauzi paķert sēžot pļavā zem koka un skatoties uz Ikea. Runājam, ka drīz šīs pļavas vairs nebūs. Gan jau būs sabūvētas mājas. Sēžam, dzeram ūdeni, laiskojamies, baudot vasaras vakaru. Paskatos cik noiets – bāc, izskatās, ka šodien nejauši būsim nogājušas vismaz 34 kilometrus, varbūt pat vairāk 😊

20190728_171637IMG_3906IMG_3915Betija: Ja man kāds dienas sākumā, būtu teicis, ka +29 grādu karstumā noiesim 37 kilometrus, noteikti neticētu. Kā treniņš – perfekts. Vairākas reizes gribējās palikt kaut kur ceļmalas ēnā un tālāk neiet 😀 Rīta agrumā vispār negribējās nekur doties 😀 Toties tagad ir skaidrs, ka iešana karstumā ilgstoši ir iespējama. Ja pa vidu ir pelde, palielinās motivācija 😀 Par spīti karstumam, pabijām dabā tepat pie Rīgas. Sauriešu karjers – skaisti ezeriņi, bet daudz cilvēku.  Negribot, var gadīties iegūt jaunus draugus 😀 Var atbraukt pamakšķerēt, bet, kā mēs sapratām – makšķerēšanas vietas ir uz izķeršanu 😀

IMG_3850IMG_3896IMG_3891Anete: Pārgājienu noslēdzam Teikā. Elles ceplī esam nogājušas 37 kilometrus. Bieži piezagās doma – vajadzēja klausīt Betiju un doties zvilnēt Bābelītes ezera krastā 😀 Finišējot Teikā pārņem lepnums, ka pieveicām pārgājienu karstumā. Tomēr ļoti cerējām, ka simtiņā nebūs jāpiedzīvo elles ceplis. Sauriešu maršrutu karstumā veicām simtiņa vārdā. Pārbaudījām, ka vismaz 37 kilometrus svelmē izturēt varam. Vai varam vairāk? Pagaidām nezinām. Simtiņā’19 bija iešanai pateicīgs laiks. Kaut arī simtiņu nepieveicām, pateicoties tam, atklājām Sauriešu karjeru, uzgājām kārtējos pierīgas dārgumus, nopeldējāmies un pavadījām svelmainu dienu ārā, pierādot, ka grūtībās varam sevi pārvarēt  🙂 

Distance: 37 km

Karte:

98350021_3490773507602709_5580531538329600000_n

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: