Pārgājiens uz Ķirbižu meža taku.

Betija: Pēc nelielā pagājušajā rudens Limbažu pārgājiena, Anetes dzimtā puse palika pārgājienu ideju sarakstā ar vēl vairākiem interesantiem dažāda garuma maršrutiem. Nedaudz smieklīgi, bet lielajam Limbažu novada pārgājienam, netika izmantots neviens no tiem 😄 Šī pārgājiena galvenā ideja bija noiet pēc iespējas lielāku kilometru skaitu, pēc iespējas lielākā komfortā. Tika izlemts, ka jāmēģina treniņa ietvaros... Continue Reading →

Cēsis – Līgatne – Sigulda.

Anete: Kaut arī 4.maija garās brīvdienas solās būt vēsas, esam izdomājušas atkārtot mūsu trako piedzīvojumu ar celšanos uz Cēsu vilcienu 6:29. Plāns ir 6.maijā noiet pārgājienu Cēsis - Sigulda. Šoreiz esam noskaņotas kaujinieciski. Mēs vilcienu nenokavēsim, mēs cīnīsimies ar kalniem, apskatīsim Cīrulīšu dabas takas (kurās vēl neesam bijušas) un finišēsim Siguldā, izbaudot lielisku pavasara pārgājienu.... Continue Reading →

Aklo purvu meklējot.

Betija: Aklā purva dabas taku kaut kad jau biju manījusi internetā, bet, tā kā tā neatrodas visai ērti piekļūstamā vietā, biju šo ideju atstājusi gadījumam ‘’ja nu kādreiz’’. Kad sākām domāt par 30 km robežas pacelšanu uz augšu, tad šis ‘’kādreiz varētu’’ kļuva par vienu no variantiem. Vienīgi ceļš no Aizkraukles uz pašu purvu kartē... Continue Reading →

Amatas kreisais.

Betija: Mums katram ir tādas vietas, kur mēs varētu atgriezties vēl un vēl. Man, personīgi, tāds ir Gaujas Nacionālais parks un pēc vasaras brišanas pa Amatas krastiem, šī upe palika ar tādu ''vajag vēl'' pēcgaršu. Labi, būsim godīgi, palika tāds kārtīgs VAJAG VĒL!!!! 😀 Ja esat tur bijuši, tad sapratīsiet - tur ir ko redzēt un... Continue Reading →

Dauģēnu dabas taka Mazsalacā.

Betija: Man Latvijā ir vairākas vietas, kuras ļoti patīk, bet kurās nav sanācis tā kārtīgi pabūt. Viena no tām ir Mazsalaca, kas, diemžēl, atrodas "priekš vienas dienas brauciena pārāk tālu". Kā reiz tur atrodas Skaņākalna dabas parks un Dauģēnu dabas taka un Salacas ieleja ir apskatīšanas vērta. Ilgi kritu Anetei uz nerviem par šo ideju,... Continue Reading →

Anetes tradicionālais rudens pārgājiens Siguldā.

Šo pārgājiena stāstu varētu iesākt ar ļoti slavenu frāzi - Понимаете, каждый год 31 декабря мы с друзьями ходим в баню. Это у нас такая традиция… Mēs ar Siguldas draudzenēm gan uz pirti neejam 31.decembrī, bet toties nu jau vismaz 3 gadus ejam pārgājienā pa Siguldu rudenī. Mēs ejam gan zelta rudenī, gan tad, ja līst,... Continue Reading →

Ar kājām gar Engures ezeru.

Betija: Pēc labi pavadītā Līgo pārgājiena ap Papes ezeru (kuru pašu tā īsti nemaz neredzējām 😀 ), palika vēlme pastaigāties gar vēl kādu no lielajiem Latvijas ezeriem. Pēc neilgas plānošanas izvēle krita uz tuvo Kurzemi - Engures ezeru ar tā dabas parku. Plāns bija aiziet no Mērsraga līdz Engurei, ejot pa mežu un gar to... Continue Reading →

Papes ezera dabas taka – 30km apkārt ezeram.

Betija: Kā pareizi iesākt Līgo? Atbildes varētu būt daudz un dažādas, bet mēs izvēlējāmies sākt 23.jūniju ar kārtīgu 30km pārgājienu apkārt Papes ezeram. Papes ezers ir populārs ar saviem savvaļas zirgiem, kas gan nebija mūsu mērķis, un dabas taku, kas ir nedaudz mazāk populāra. Oficiālā informācija par takas garumu ir 26km, taču visos aprakstos, kurus... Continue Reading →

Ķemeri – Kaņieris – Lapmežciems.

Betija: Vienmēr esmu vēlējusies aizvest Aneti pārgājienā uz Kaņiera ezeru, bet, tā kā vēlamies noiet vismaz 20 km, nekādu prātīgo maršrutu nebiju izdomājusi. Vienā pievakarē pēc darba pētīju atpūtas iespējas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā un uzraku informāciju par Ķemeru Zaļo kāpu, kur izveidots riteņbraucēju maršruts. Lai gan par Ķemeru parka takām u.c. esmu diezgan labi... Continue Reading →

Blog at WordPress.com.

Up ↑