Dziļezera – Riebezera dabas taka Limbažu novadā.

Anete: Kā jau esam minējušas iepriekš, Limbažu pusē mums pārgājienu idejas netrūkst. Atguvušās pēc piedzīvotā un pārdzīvotā simtiņa’19, dodamies tieši uz Limbažiem, turpināt atklāt novada skaistumus. Šoreiz mūsu izvēle krita par labu Dziļezera – Riebezera dabas takai un tās apkārtnei. Forsēt nav vēlmes, tāpēc paliekam pie tā, ka trase būs virs 30 km. Ar to... Continue Reading →

Rudens pārgājiens Daugavas ielejā.

Anete: Rudens šogad nelutina ar skaistām, saulainām dienām bez lietus, tāpēc mēs nolemjam doties rudens krāsaino lapu medībās, tiklīdz laikapstākļi ļaus. Iepriekšējā nedēļā izgājām gar Gauju. Šoreiz apguvām Daugavas krastu😊Taisnības labad, jāsaka,  ka gala mērķis mums sākotnēji bija cits. Doma bija par vēl neapgūtajiem Talsu puses pakalniem, bet parēķināju - laika būs par maz. Autobusu... Continue Reading →

Meklējot rudeni Cēsu pusē.

Betija: Pēc septembra pārtraukuma, kas sekoja vasaras pārgājienu sezonai, bijām jau paspējušas sailgoties pēc būšanas ārpus mājas. Taču visu laiku lija lietus un prognozes rādījās ne īpaši iepriecinošas. Ļoti gribējās to krāsaino rudeni noķert, bet likās, ka tam piemērotu dienu tā arī neatradīsim. Taču mums paveicās un oktobra sākuma nedēļas nogales pēkšņi sāka izskatīties cerīgas... Continue Reading →

Pārgājiens uz Ķirbižu meža taku.

Betija: Pēc nelielā pagājušajā rudens Limbažu pārgājiena, Anetes dzimtā puse palika pārgājienu ideju sarakstā ar vēl vairākiem interesantiem dažāda garuma maršrutiem. Nedaudz smieklīgi, bet lielajam Limbažu novada pārgājienam, netika izmantots neviens no tiem 😄 Šī pārgājiena galvenā ideja bija noiet pēc iespējas lielāku kilometru skaitu, pēc iespējas lielākā komfortā. Tika izlemts, ka jāmēģina treniņa ietvaros... Continue Reading →

Cēsis – Līgatne – Sigulda.

Anete: Kaut arī 4.maija garās brīvdienas solās būt vēsas, esam izdomājušas atkārtot mūsu trako piedzīvojumu ar celšanos uz Cēsu vilcienu 6:29. Plāns ir 6.maijā noiet pārgājienu Cēsis - Sigulda. Šoreiz esam noskaņotas kaujinieciski. Mēs vilcienu nenokavēsim, mēs cīnīsimies ar kalniem, apskatīsim Cīrulīšu dabas takas (kurās vēl neesam bijušas) un finišēsim Siguldā, izbaudot lielisku pavasara pārgājienu.... Continue Reading →

Aklo purvu meklējot.

Betija: Aklā purva dabas taku kaut kad jau biju manījusi internetā, bet, tā kā tā neatrodas visai ērti piekļūstamā vietā, biju šo ideju atstājusi gadījumam ‘’ja nu kādreiz’’. Kad sākām domāt par 30 km robežas pacelšanu uz augšu, tad šis ‘’kādreiz varētu’’ kļuva par vienu no variantiem. Vienīgi ceļš no Aizkraukles uz pašu purvu kartē... Continue Reading →

Amatas kreisais.

Betija: Mums katram ir tādas vietas, kur mēs varētu atgriezties vēl un vēl. Man, personīgi, tāds ir Gaujas Nacionālais parks un pēc vasaras brišanas pa Amatas krastiem, šī upe palika ar tādu ''vajag vēl'' pēcgaršu. Labi, būsim godīgi, palika tāds kārtīgs VAJAG VĒL!!!! 😀 Ja esat tur bijuši, tad sapratīsiet - tur ir ko redzēt un... Continue Reading →

Dauģēnu dabas taka Mazsalacā.

Betija: Man Latvijā ir vairākas vietas, kuras ļoti patīk, bet kurās nav sanācis tā kārtīgi pabūt. Viena no tām ir Mazsalaca, kas, diemžēl, atrodas "priekš vienas dienas brauciena pārāk tālu". Kā reiz tur atrodas Skaņākalna dabas parks un Dauģēnu dabas taka un Salacas ieleja ir apskatīšanas vērta. Ilgi kritu Anetei uz nerviem par šo ideju,... Continue Reading →

Anetes tradicionālais rudens pārgājiens Siguldā.

Šo pārgājiena stāstu varētu iesākt ar ļoti slavenu frāzi - Понимаете, каждый год 31 декабря мы с друзьями ходим в баню. Это у нас такая традиция… Mēs ar Siguldas draudzenēm gan uz pirti neejam 31.decembrī, bet toties nu jau vismaz 3 gadus ejam pārgājienā pa Siguldu rudenī. Mēs ejam gan zelta rudenī, gan tad, ja līst,... Continue Reading →

Blog at WordPress.com.

Up ↑